06-05-2011

Izstāde "Baltija un vācieši"

Vācbaltu savienība sadarbībā ar Daugavpils Vācu biedrību "ERFOLG" Daugavpilī organizēja ceļojošo izstādi un semināru "Baltija un vācieši".

2011. gada 16.aprīlī  Daugavpils novadpētniecības un mākslas muzejā, notika oficiālā izstādes atklāšana.

Skatītāji iepazinās ar svarīgākajiem vēstures notikumiem un kultūru. Kopumā izstāde sastāvēja no 32 stendiem, no kuriem  20 ir veltīti vēsturiskam reģionam, kuru apdzīvoja igauņu, latviešu un vācu iedzīvotāji no 1200.gada  līdz 1939.gadam. 2 stendi demonstrēja Otrā pasaules kara epizodes un padomju okupāciju Igaunijā un Latvijā, 3 stendi - baltijas tautu atgriešanos Eiropā. Vācbaltu liktenis, pārvietošanās uz Baltijun un atkalapvienošanās Vācijā, kā arī Vācbaltu savienības darbībai - veltīti 3 stendi.  2 stendi demonstrē Baltijas reģiona dabas skaistumu. Informacija uz izstādes stendiem bija vācu, latviešu un igauņu valodās.

Izstādes atklāšanā piedalījās Vācbaltu savienības iepriekšējais priekšsēdētājs - profesors Ekharts Neanders. Viņš ir dzimis Jelgavā (Mītava), bet pašlaik dzīvo Vācijā un vada Lejas Saksijas zemes Vācbaltu federālo organizāciju. No 2005 līdz 2010 viņš strādāja kā federālās vācbaltu savienības priekšsēdētājs. Starp izstādes viesiem bija arī kundze Gerte Anton (Vācbaltu organizācijas vadītāja Bavārijā, kas ir atbildīga par fondu - Girgensohn-Aderkas-Fonds (sociālo ziedojumu fonds ārkārtas situācijām Latvijā) un kundze Renate Adolfi (dzimusi Rīgā, Vācbaltu savienības locekle,  arhīva par vācbaltiešu dzīvi un darbu vadītāja Lineburgā).

Kas ir Vācbaltu savienība? Šī organizācija apvieno daudzas organizācijas, kas tika izveidotas ar vācbaltu līdzdalību pēc Otrā pasaules kara Vācijā un visā pasaulē. Vācbaltu savienība, lai saglabātu kultūras mantojumu Baltijas valstīs,  piedalās dažādos projektos.

Organizācija ar vārdiem un darbiem atbalsta kultūras (īpašī vēstures), sociālos un politiskos jautājumus, kas rodas dialogā starp Vāciju un Baltijas valstīm. Vācbaltu savienība ir  šo organizāciju „tilts” pie Baltijas valstu organizācijām.

Izstāde "Baltija un vācieši" galvenokārt ir domāta latviešiem, igauņiem un vāciešiem, kuri dzīvo Baltijas valstīs. Vāciešu un latviešu kultūras gadsimtiem ilgi stāvēja viena otrai blakus, viena otru papildinot un ietekmējot.  Pētot mūsu pilsētas vēsturi var redzēt vāciešu būtisku ieguldījumu ekonomikas un kultūru attīstībā, kas mūsu pilsētā saistās ar Vilhelmu Neimani, Nicholaju Hagelstromu, Georgu Hekeli, Aleksandru Štaubertu. Arī šobrīd vāciešiem ir liela ietekme uz pilsētas attīstību. Daugavpils vācu biedrība "ERFOLG" ir vienīgā organizācija Dienvidaustrumu Latvijā,  kas pozicionē sevi kā neatņemamu sastāvdaļu no multi etniskās vides Latgales reģionā. Viens no galvenajiem biedrības mērķiem ir izpētīt vācbaltu kultūras mantojumu Latgalē un nodot to nākamajām paaudzēm. Biedrība darbojas dažādās jomās, tas ir, kultūra,  izglītība un sadarbība ar partneriem no Baltijas valstīm un Vācijas.

Veiksmīgs darbs nav iespējams bez pilsētas pašvaldības atbalsta. Pilsētas pašvaldība  kopā ar Domes Kultūras pārvaldi sniedza palīdzību izstādes organizēšanā. Izstādes atklāšanu apmeklēja arī Daugavpils pilsētas Domes Kultūras pārvaldes vadītāja Eleonora Kleščinska un sirsnīgi pateicās izstādes rīkotājiem. Pašvaldības vārdā tika dots vārds muzeja direktorei Rutai Gipterei. Viņa pastāstīja par ilggadējo sadarbību ar vācu biedrību "Erfolg".

Daugavpils Universitātes pārstāvji Natalija Dainoviča un Austra Vanaga norādīja, ka īpaši svarīga šī izstāde ir jaunākajai paaudzei.

Latgale ir ļoti skaists un multikulturāls Latvijas reģions ar dažādām tradīcijām un vēsturi. Mūsu pilsētā ir daudz dažādu kultūras biedrību un vācu biedrība "ERFOLG" sadarbojās ar tām. Vēl izstādes atklāšanā piedalījās kultūras centra "Krievu nams" pārstāve Natālija Bogdanova, poļu biedrības "Promeņ" priekšsēdētājs Rihards Stankevičs, romu biedrības "Nevo Drom D " priekšsēdētājs Vjačeslavs Ņefjodovs,  Daugavpils radošās inteliģences asociācijas "Dina Art" vadītājs Jevgeņijs Golubevs, Daugavpils latviešu biedrības pārstāve  Genovefa Barkovska.

Biedrības „ERFOLG” vokālais ansamblis „Lorelei”  sagatavoja dalībniekiem brīnišķīgu koncertu. Šī grupa ir pazīstama ne tikai Daugavpilī un Latvijā, bet arī ir pazīstama aiz Latvijas robežām. Ansambļa repertuārā ir vācu autoru un komponistu dziesmas, kā arī tautas dziesmas latviešu un vācu valodā.

Izstādes atklāšanas noslēgumā visi dalībnieki tika aicināti uz furšetu, kuru laikā dalībnieki neformālā gaisotnē varēja iepazīties ar izstādi.

Pēc izstādes, ikviens varēja piedalīties seminārā "Baltija un vācieši"

Seminārā piedalījās vācu valodas skolotāji, biblioteku darbinieki un tie, kuriem ir interese par  vācbaltu kultūru, valodu un vēsturi.

Semināru atklāja Gertjes Antona kundze. Kundze Renāte Adolfi uzstājās ar prezentāciju "Bērnu dzejoļi un atskaņas".

 Renāte Adolfi uzskata, ka vācu valodas skolotājam ir  ne tikai jāmāca valoda, bet arī jāmodina interese pret valodu un literatūru. Lai uzlabotu mācību procesu, Renate Adolfi ierosināja izmantot bērnu stāstus, skaitampantiņus un spēles. Viņa parādīja interesantu metodi, proti, dzēšana metodi. Pēc dzejoļa izlasīšanas katrā rindā nepieciešams izdzēst vienu vārdu. Pēc tam dzejolis vēlreiz skaļi jālasa un izdzēsto vārdu vietā jāpievieno vēlamais vārds. Pēc tam šis process  jāatkārto vēlreiz un izdzēsto vārdu vietā katrā rindiņā mēģinot atjaunot trūkstošos elementus. Šis process tiek atkārtots tik reizes, kamēr izdzēš visu dzejoli. Spēles rezultātā mēs esam iemācījušies dzejoli no galvas. Semināra dalībnieki uzzināja par šo tehniku un iemācījās Renātes Adolfi vectēva dzejoli, kurš bija rakstīts bērniem.

Ich danke Gott mit Harfenspiel

Dass ich in Werro wohne

und nicht am Ganges oder Nil

Noch in der heißen Zone.

Denn wächst auch hier nicht Ananas

Es wachst doch hier noch dies und das

Und manche Gartenfrüchte.

Mācot  pirmsskolas un pamatskolas vecuma bērniem jaunus vārdus, kas saistīti ar ķermeņa daļām, apguvē ir ieteicams izmantot mīkstās rotaļlietas. Mācoties skaitļu izrunu un rakstību var izmantot jautrus dzejoļus, skaitampantiņus.

Prezentācijā tika runāts arī par vācbaltu pieredzi. Ir zināms, ka Baltija ir daudznacionāla, it īpaši lielās pilsētās, piemēram, Rīgā. Tādās pilsētās bieži vien sastopamas ģimenes, kurās runā divās valodās, bet skolā bērniem ir jāmācās trešajā valodā un lai palīdzētu šiem bērniem, skolās ir jāmāca dzejoļi.

Par multikultūru arī liecina nakamais dzejolis.

W gorod Rige ja radilsja

Hab ich erblickt das Licht der Welt.

I otschen ja tam nachodilsja,

Weil mir uschastno da gefällt.

Atjetz wollt zum  kupetz mich machen,

Ich sollt mit Hering torgowatj,

doch ich dacht an ganz andre Sachen

        hotel mit bab igratj.

Und als Franzus ins Land gekommen

hab ich  radosch von Wand genommen,

zu schützen gehn majo Zarja

Bei Gott,wie sind sie da geloffen

Klein bißchen kam nur nach Paris.

Renāte Adolfi prezentēja bērnu dzejoļu grāmatu kolekciju "Anku Dranku" un labprāt atbildēja uz dalībnieku jautājumiem.

Semināra otro dienu atklāja Gertje Anton. Viņa klātesošos iepazīstināja ar vācbaltu rakstniekiem un viņu biogrāfijām  - Verneru Bergengrīnu (1892-1964), Valteru Feimani (1886-1945), Zentu Mauriņu (1897-1978). Seminārā tika izmantots šo autoru darbu audio ieraksti vācu valodā. Diskusijas laikā dalībnieki varēja uzlabot savas zināšanas par ievērojamiem vācbaltu tautiešiem. Semināra noslēgumā lektore uzdāvināja grāmatas ar vācbaltu rakstnieku darbu tulkojumiem latviešu valodā. Pēc uzstašanās tika dota iespēja piedalīties diskusijās.

Vācu biedrības "ERFOLG" vadītāja Olga Jesse sniedza ziņojumu par vāciešiem Daugavpilī un organizēja ekskursiju pa Daugavpils pilsētu. Viesi apskātīja pilsētas ievērojamakos arhitektūras objektus, it īpaši vācu arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa (1849-1919) arhitektūras mantojumu. Viņš bija pilsētas pirmais galvenais arhitekts  no 1878 līdz 1895.

Daugavpils vācu biedrība "Erfolg"
Adrese: Imantas iela 3 / 5, Daugavpils.
Tālrunis: 20371892, 65420019
erfolg@inbox.lv
www.erfolg.lv