Pilsēta | Par Daugavpili | Apskates objekti »
Apskates objekti »
Daugavpils priecē pilsētas iedzīvotājus un viesus ar daudziem kultūrvēsturiskiem objektiem - tādiem kā Daugavpils cietoksni, pilsētas vēsturisko centru, veco koka apbūvi Vecajā Forštadtē un baznīckalnu Jaunbūvē .
Apskatei un relaksācijai ir pieejama neatsverama pilsētas bagātība, kas aizņem lielu daļu pilsētas teritorijas : meži(1630,5 ha, 7 mežaparki) un publiskie ūdeņi - 12 ezeri (Lielais Stropu; Mazais Stropu; Šūņu; Lielais Trijkārtu; Mazais Trijkārtu, Zirgezers, Plotičku, Stropaka; Gubiščes; Bezdonkas; Torfjankas; Porohovkas) divas mākslīgās ūdenskrātuves(Esplanādes; Ruģeļu); trīs dīķi(Ruģeļu; Vītolu ielas, Valkas ielas), 5 upes ( Daugavas, Laucesas; Meļņičkas; Čornaja; Šūņupe), Stropu kanāls, Mežciema avots.
Pilsētas teritorijā ir daudz ainavisku vietu - upju un ezeru krasti, mežu masīvi, kas veido apbūves fonu, kā ar speciāli labiekārtotas teritorijas - parki un skvēri.
Daugavpils Cietoksnis tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem pilsētas simboliem. Cietoksnis ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis un unikāls kultūrvēsturiskais mantojums. Cietokšņa attīstības gaita ir nesaraujami saistīta ar vēsturiskiem notikumiem. Daugavpils un cietokšņa zemi minuši svešu armiju karavīru zābaki, pieredzētas izcilas uzvaras un smagas 
sakāves, kā arī cietoksnis daudzu gadu garumā izdzīvojis neskaitāmas cilvēku ciešanas. Vēl tagad cietoksnī jūtama vairāku gadsimtu elpa.
Cietokšņa aizsākumi meklējami 1772. gadā, kad Krievijas Impērijas Kara kolēģija pieņem lēmumu par cietokšņa būvniecību. Tas ir Austrumeiropā vienīgais 19. gadsimta pirmās puses cietokšņa paraugs, kas saglabājies bez pārmaiņām.
Cietokšņa ansambli veido galvenais cietoksnis (citadele) un valnis, 8 bastioni (piecstūraini, uz priekšu izvirzīti nocietinājumi cietokšņa stūros), ravelīni 
(trīsstūra veida nocietinājumi cietokšņa vaļņa priekšā starp bastioniem), ārējais aizsardzības valnis ar nosegtu ceļu un glasisu Daugavas labajā krastā, kā arī atsevišķi tilta nocietinājumi upes kreisajā krastā. Cietokšņa teritorija ir ovāla, kas sadalīta kvartālos, to vidū kvadrātveida parādes laukums. Ap to grupējas kvartāli ar administratīvajām un dzīvojamām ēkām. Ēku fasādes ieturētas krievu ampīra stilā.
http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/
http://www.visitdaugavpils.lv/
Baznīckalns - Ikvienam ceļotājam, kas vēlas apskatīt Daugavpili, noteikti jāapmeklē Baznīckalns, vieta, kur līdzās atrodas četru konfesiju dievnami - Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle, Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca un 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams.
Svēto mocekļu Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle - Vietā, kur šobrīd atrodas katedrāle, 1866. gadā armijas vajadzībām tika uzcelta dzelzs baznīca. Pēc Polockas eparhijas vadības rīkojuma 1904. gadā šo baznīcu pārcēla uz Jersiku (Preiļu rajons). Katedrāle uzcelta 1905. gadā. No 1925. gada dievnamam bija divas draudzes - latviešu un krievu. 1938. gadā
dievnamā tika iesvētīts Jersikas bīskaps Aleksandrs un baznīca kļuva par jaunā bīskapa mītni, tādejādi nosaukumā iegūstot apzīmējumu - katedrāle. Katedrāles ēka ir ļoti izteiksmīga: ēkas paaugstinātās vidusdaļas austrumu galā uz taisnstūra pamatnes izbūvēti 5 tornīši, pavisam ir 10 torņa kupoli, daļa no tiem - zeltīti, virs ieejas ir zvanu tornis; tās ārējā veidolā izmantoti dekoratīvie ķīļveida arkas elementi, dzegas, kolonnas. Virs ieejas baznīcā novietots Kristus attēls. Katedrālē uz sienām ir gleznojumi. Ikonostasa karkass darināts no pulēta ozolkoka. Pastāv viedoklis, ka ikonostasa ikonas ir Viktora Vasņecova gleznoto ikonu (atrodas Sv. Vladimira katedrālē Kijevā) kopijas.
Mārtiņa Lutera luterāņu draudzes baznīca - arhitekts Vilhelms Neimanis. Dievnama pamatakmens likts 1891. gadā. Baznīca ievētīta 1893. gadā. 1941. gadā baznīcā notika ugunsgrēks un tā izdega. 1941.-1943. g. to daļēji atjaunoja. Pēc Otrā pasaules kara draudze baznīcā varēja izmantot tikai bijušo kapelas telpu. 1975. gadā vietējās varas iestādes atsavināja arī kapelu. Padomju gados dievnamā bija gan noliktava, gan bokseru sporta klubs. 1985. gadā ēka cieta ugunsgrēkā. savu baznīcu draudze atguva 1992. gadā un pamazām uzsāka remontdarbus. Dievnamā uzstādīti soli un altāris (projekta autore Maija Avota, altāri veidojuši Ogres amatniecības vidusskolas audzēkņi). Dievnams veidots neogotikas stilā. Tam ir asimetrisks plānojums un viens tornis. Ēka celta no sarkaniem ķieģeļiem.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca - Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca (1905.). Teika stāsta, ka baznīcas pašreizējās atrašanās vietā bijis ezers, kurā noslīkušas bagāta tirgoņa dievbijīgās meitas. Viņš ezeru nosusinājis un tā vietā licis uzcelt baznīcu ar diviem torņiem. Baznīcas ēku projektējis arhitekts Vilhelms Neimanis. Pēc viņa projekta Daugavpilī celta arī luterāņu un Grīvas katoļu baznīca. Dievnama divu torņu fasāde ar slaidajiem torņiem veidota neobaroka formās. Baznīcā atrodas Lurdas Dievmātes kapela. Baznīcas interjerā ievietota Bartolomē Estebana Muriljo gleznas "Bezvainīgā Dievmāte" kopija (autors - Pēterburgas mākslinieks Aleksandrs Sergejs Borvaskis). Dievnamā atrodas poļu ērģeļu būvētāju darinātās Latvijā lielākās ērģeles (1909).
1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nams - Daugavpils 1. vecticībnieku draudze ir viena no lielākajām visā Latvijā. Dievnams iesvētīts 1928. gadā par godu Dievmātes dzimšanai un Sv. Nikolajam. Otrajā pasaules karā apšaudes laikā dievnams nodega, saglabājās tikai mūra sienas. Pēc kara lūgšanu namu atjaunoja. 1983. gadā tika veikts dievnama remonts un jauna - sešu rindu ikonostasa uzstādīšana. Dievnamā liels skaits ikonu. Īpaši nozīmīgas ir Viļņas ikonu meistara Ivana Mihailova ikonas- "Dievmātes piedzimšana" un "Sv. Nikolajs". Dievnama ikonas datējamas ar 19. un 20. gs, bet ir arī daži 17. un 18. gs. darinājumi. Daugavpils 1. vecticībnieku kopienas lūgšanu nama īpašumā kopumā ir vairāk nekā 30 grāmatu, kas tapušas no 1575. līdz pat 1909. gadam.
http://www.visitdaugavpils.lv/index.php?p=8&location=1&action=27
Rīgas iela - viena no pirmajām gājēju ielām Latvijā. Dzīvīgākā ielā pilsētā ar plašu veikalu, kafejnīcu, banku filiāļu un firmu biroju klāstu.
Vienības nams - Vienības nams (1937.) - kultūras, atpūtas un darījumu centrs (Rīgas ielā 22a). Baltijā lielākā Latvijas brīvvalsts laikā uzceltā ēka. Nama pamatakmeni licis Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Šobrīd te atrodas Latviešu kultūras centrs, Daugavpils teātris, tūrisma informācijas centrs, Latgales centrālā bibliotēka, ASV informācijas centrs, banka,
veikals, kafejnīca u.c. TAPŠANAS VĒSTURE. 1934.gada 17.augustā Daugavpilī ierodas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Laukumā, kur tagad atrodas Vienības nams, prezidentu sveic Daugavpils Latviešu biedrības pārstāvji un lūdz viņa atbalstu nama būvei. Prezidenta atbilde ir īsa un skaidra: "Uz šī laukuma pacelsies Vienības nams!"
Vienības nama celtniecībai no pilsētas valdes tiek nopirkta 7000 kvadrātmetru liela zemes platība. Būves saimnieciskā vadītāja ir Latviešu biedrība, biedrības priekšnieks nama celtniecības laikā - Daugavpils apgabaltiesas priekšsēdētājs A. Kociņš. Namu projektējis arhitekts Verners Vitands, kurš sintezējis labākās funkcionālisma un neoklasicisma arhitektūras īpašības: plāna racionālu organizāciju un monumentālus ārskatus. Pamatakmens likts 1936.gada 15.maijā, bet ēka iesvētīta un atklāta 1937.gada 19.decembrī. Būves kubatūra sasniedz 78 000 kubikmetrus.
ARHITEKTŪRA. Atbilstoši ēkas pilsētbūvnieciskajam novietojumam tai ir atšķirīgs fasāžu noformējums. Neitrāli vertikāls ārsienas ritmizējums gar cieši apbūvēto ielu pāriet diferencētu kubisku apjomu kompozīcijā, kur vietām ir horizontāli dalījumi, bet pret laukumu paveras monumentāla teātra ieejas fasāde ar īpatnēju seškolonnu portiku.
VIENĪBAS NAMS ŠODIEN. Joprojām nama lielāko daļu aizņem Valsts Daugavpils teātris - ar vairākkārtējām spožām slavas virsotnēm, gariem aizmirstības un nolieguma gadiem un atkalatdzimšanu. Daugavpils teātris dzīvo šodien, un teātrim ir tas, ko citi meklē - saprašanās: divas valodas, divas trupas un viena Mīlestība! Teātris mīl savu laiku un savu skatītāju!
Vienības namā atrodas Latgales Centrālā bibliotēka, kuras apmeklētāju skaits pārsniedz 90 tūkstošus, bet lietotāju skaits sniedzas virs 15 tūkstošiem. Bibliotēka piedāvā grāmatas uz mājām, grāmatas un periodiku lasītavās (Mākslas zāle, vispārējā lasītava, tehniskā zāle), periodiskos izdevumus no 1950.gada, vecas, retas grāmatas, starpbibliotēku abonementu, elektroniskās datu bāzes un kopkatalogu internetā.
Arī Latviešu kultūras centrs darbojas Vienības namā - tā ir vadošā kultūras iestāde, kas vislielāko vērību velta latviskās kultūrvides saglabāšanai un popularizēšanai pilsētā. LKC ir daudzu, tai skaitā starptautisku, pasākumu iniciators un organizators. Rīkotie pasākumi aktivizē ne tikai kultūras dzīvi Daugavpilī, Latgalē un Latvijā, bet arī veicina dažādu etnisko minoritāšu labvēlīgu līdzāspastāvēšanu un sabiedrības integrāciju.
Gan teātris, gan bibliotēka, gan kultūras centrs vada un organizē šīs komplicētās kultūrceltnes dzīvi. Vienības nams Daugavpilī joprojām veic savu vēsturisko misiju - vieno pilsētas daudznacionālo sabiedrību un aktivizē kultūras dzīvi. Tas ir tautu saskaņas un vienotības simbols.
http://www.daugavpilslkc.lv/?lang=lv&rub=6
Daugavpils vēsturiskais centrs - Daugavpils, Rīgas iela no Daugavas ielas līdz Cietokšņa ielai, Cietokšņa iela līdz Sakņu ielai, Sakņu iela līdz Stacijas ielai, Stacijas iela līdz Lāčplēša ielai, Lāčplēša iela līdz Viestura ielai, Viestura iela līdz Raiņa ielai, Raiņa iela līdz Alejas ielai, Alejas iela līdz 18. novembra ielai, 18. novembra iela līdz Daugavas ielai, Daugavas iela līdz Raiņa ielai.
http://www.visitdaugavpils.lv/index.php?p=8&location=1&action=27
