19-02-2015

„Vizu, vizu, Metenīti ”. Meteņi Saskaņas pamatskolā

Klāt Meteņi, kas ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Tas ir pagrieziena brīdis no ziemas uz pavasari, pirmais atmodas impulss dabai, kurā aktīvi iesaistījās  mūsu senči, kurā varam iesaistīties arī mēs. Meteņos brauca tālos viesos pie brāļiem un māsām, lai nostiprinātu savstarpējās saites, kā arī vizinājās ar ragavām, dziedāja, dejoja, gāja rotaļās. Visas izdarības bija vērstas uz to, lai veicinātu auglību un izdošanos jaunajā saimnieciskajā ritumā. Meteni visi gaidīja ar prieku, jo ziema iet uz beigām un tuvojas pavasaris. Šis bija pats lielākais ķekatu laiks, un beidzamā reize pirms Mārtiņiem, kad vēl varēja iet ķekatās. Arī šodien, kristietības laikā, pirms Lielā Gavēņa – Pelnu dienas – ir aizgavēnis, tas pats metenis.     

      17.februārī Daugavpils Saskaņas pamatskolas skolēni un skolotāji atvadījās no ziemas un ieskandināja pavasari. Rīts skolā sākās neparastā rosībā, skolēni nāca maskās, kuras nenoģērba visas dienas garumā, nesa ragaviņas un dažādus ēdienus. No pulksten 13.30 pie ieejas skolā sākās ķekatnieku gājiens mūzikas pavadījumā.

      Visaizraujošākā aktivitāte bija dejošana, kuras laikā atcerējāmies gan jau zināmus deju soļus: „Tūdaliņ - tāgadiņ”, „Plaukstiņpolka”, „Sudmaliņas”, gan arī iemācījāmies jaunas dejas. Atcerējāmies interesantus Meteņdienas ticējumus par lieliem kāpostiem, gariem matiem meitām un gariem liniem. Protams, ne jau par gariem liniem, braucot ar ragaviņām un dejojot, bērni domā. Bērniem vienkārši patīk svētki! Un līksmībai jebkurš iemesls labs. Meteņdiena ir arī bērnu diena, kad bērni saņem Laimas veltes. Tie, kuri šajā dienā bija uzmanīgi un veikli, noķēra „zelta” laimes pogu, kuru, vienlaicīgi ar sniega pikām, dāvāja metenis atvadoties.

      Meteņdienas svinības turpinājās ar vizināšanos ragaviņās, zīmējumu veidošanu sniegā, lekšanu maisos. Skolēni ragaviņās izvizināja viens otru, arī klases audzinātāju un aizrāvās ar sniega mākslu. Pēc āra aktivitātēm ķekatnieki devās uz savām klasēm, lai baudītu aizgavēņa mielastu – pīrāgus, pankūkas, zirņus. Pēc priekiem un gardiem ēdieniem katoļiem sākas Lielais Gavēnis.

      Ikviens tika aicināts apvilkt masku vai pārģērbties par kādu pasaku tēlu un svinēt kopā tradicionālos latviešu gadskārtu svētkus, tādējādi uzturot dzīvas tradīcijas, gūstot prieku, spēku un veselību, un apzinoties savu piederību Latvijai.

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils Saskaņas pamatskolas

direktores vietniece izglītības jomā

Dace Plociņa

t. 29361065