06-11-2014

Uz Briseli pēc inovācijām

Jaunās tehnoloģijas būtiski maina mūsu bērnu un jauniešu izglītošanos. Laiks, kad mācību procesā skolotājs tikai runāja un skolēni tikai klausījās, paliek pagātnē. Jaunās iespējas aktivizē visu klasi, bērni paši kļūst par saviem skolotājiem un daudz ātrāk un ērtāk apgūst mācību vielu. Bērni, kas tagad sāk skolas gaitas un ir uzauguši ar datoriem, viedtālruņiem un „Vikipēdijas” sniegtajām iespējām, ir digitālā paaudze, kas uz mācībām dodas ar digitālajām skolas somām. Skolēniem tas šķiet pavisam dabiski.

Kad jaunatnes starptautisko programmu aģentūra Eiropas skolu sadarbības tīkla eTwinning ietvaros izsludināja konkursu apmācībām Briselē „Tiešsaistes sadarbības projekti nākotnes klasē”, es uzreiz  nolēmu piedalīties, jo starptautiskā pieredze ir ļoti nepieciešama  mūsu skolai, lai atbilstu  nosaukumam „Innovatīvā skola” un sekmīgi izmantotu  jaunās tehnoloģijas mācību procesā. Jau šogad mēs izmantojam planšetdatorus mācību stundu laikā. Piedalīties seminārā no Latvijas tika izvēlēti divi cilvēki, tajā skaitā biju arī es. Jūtot lielu atbildību, es devos uz Briseli piedalīties „Nākotnes klases laboratorijā – Future Classroom Lab”.

Nākotnes klases laboratoriju ir izveidojusi organizācija „European Schoolnet”, to atbalsta 30 ministrijas un nozares partneri. Laboratorijas mērķis ir palīdzēt iztēloties, kā parastas klases un citas mācību telpas var viegli reorganizēt, lai mainītu mācīšanas un mācīšanās stilu. Nākotnes klase nebūs pilnas ar somām, burtnīcām un grāmatām, bet tās būs aizstājuši mazi, gudri planšetdatori. Tādēļ speciālisti prognozē, ka modelis, kurā skolotājs, sēžot pie galda, nodod savas zināšanas skolēniem, izzudīs vai vismaz radikāli mainīsies. Viņuprāt, nākotnes skolas galvenais uzdevums ir izdzīvot mācību procesu kopā ar skolēnu. Šādā skolā bērns jutīsies komfortablāk.

Pateicoties mūsu pasniedzējam Bartam Versvijvelam (Bart Verswijvel), mēs apguvām dažādus informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) rīkus un metodes, lai veicinātu radošu, interaktīvu un efektīvu mācību darbu.

Seminārs sniedza arī lielisku iespēju gūt citu valstu pieredzi: Īrijas, Nīderlandes, Spānijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas, Čehijas, Krētas, Polijas un Vācijas.

Ar semināra dalībniekiem mēs diskutējām, kā mūsu mācību iestādēs tiek izmantotas jaunās tehnoloģijas, rādījām labās prakses piemērus. Lielāko daļu no iegūtā centīsimies izmēģināt arī mūsu skolā. Jau izstrādātas vairākas mācību programmas datoriem vai planšetēm, piemēram, mācību spēles, kurās skolēniem jāsadarbojas, lai noteiktu gramatiskās formas, atrisinātu matemātikas uzdevumus vai pazītu figūras. Tagad mācību procesā aizvien plašāk tiek iesaistītas sarežģītas lomu spēles, un tās ir ļoti efektīvas. Izrādās, cilvēkiem patīk mācīties, veicot simulācijas. Vidusskolās un pamatskolās spēles ir aizraujošs, jēgpilns un efektīvs paņēmiens, lai ieinteresētu skolēnus, it īpaši tāpēc, ka viņi ir pieraduši pie jaunajām tehnoloģijām un saista tās ar kaut ko pozitīvu. Jaunas mācību programmas datoriem dāvā lieliskas iespējas tiešsaistes spēlēs detalizēti sekot katra skolēna zināšanu apguvei.

Šis seminārs deva lielisku iespēju iepazīties un nodibināt kontaktus,  kā arī apgūt jaunas prasmes un iemaņas, ko var izmantot mācību procesā, lai sagatavotu interaktīvas stundas. Ir prieks, ka semināra laikā arī radās idejas jauniem kopīgiem starptautiskiem projektiem. Vēlos izteikt pateicību Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrai par iespēju un atbalstu, ko tā sniedz Latvijas pedagogiem!

Šis projekts tika finansēts ar Eiropas Komisijas atbalstu. Šī publikācija (paziņojums) atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils 3.vidusskolas

angļu valodas skolotāja un metodiķe