21-05-2018

Daugavpils 12.vidusskolas “Ziņas no zaļākas Eiropas

“Hola!” ( Sveiki!), “si” (jā), “no” (nē), “gracias” (paldies), “adigos” (uz redzēšanos) ir vārdi, kurus Daugavpils 12. vidusskolas 8. b klases skolēni Barbara Bērziņa, Daniels Daņilovs, Amanda Neimane, Dženeta Meškovska un skolotāji Aiva Ozoliņa un Ilmārs Zučiks “atveda” līdzi bagāžā no otrās mācīšanās/mācīšanas/mācību aktivitātes Eiropas Savienības Erasmus+ programmas Pamatdarbības Nr. 2 (KA2) Stratēģisko skolu sadarbības partnerību projekta “News from a greener Europe” ietvaros (“Ziņas no zaļākas Eiropas”; līguma Nr. 2017-1-IT02-KA219-036499_5), kas notika no 2018.gada 7.maija līdz 12.maijam Spānijā, Saragosas pilsētā, Colegio San Vicente De Paúl.

Saragosa atrodas Spānijas  ziemeļaustrumos Ebro upes krastos. Pilsētā lepojas ar tās katedrāli, kuras tagadējā atrašanās vietā apustulim Jēkabam 5.gadsimtā bija parādījusies Jaunava Marija, un senu mauru cietoksni – Aljafería, kur mūsdienās atrodas Aragonas parlaments. Colegio San Vicente De Paúl ir skola pilsētas centrā, kurā mācās bērni jau no 3 gadu vecuma (bērnudārzs) līdz pat 20 gadu vecumam ar iespēju apgūt profesionāli ievirzītu izglītību.

Šīs mācīšanās/mācīšanas/mācību aktivitātes mērķis bija izveidot vienotu TV ziņu raidījumu angļu valodā par katra indivīda atbildību pret apkārtējo vidi. Arī šoreiz visu projektā iesaistīto skolu pārstāvji uz tikšanos atveda mājās nofilmētus materiālus par konkrētu vides tēmu. Daugavpils 12.vidusskolas komandas tēma bija “Ūdens”. Skolēni ne tikai vāca informāciju par izmantoto ūdens daudzumu un tā pielietojumu katrs savā mājsaimniecībā, bet arī veica izpēti par izmantotā ūdens daudzuma samazināšanas iespējām, veidoja un filmēja intervijas.

Piedalīšanās projekta aktivitātēs Spānijā katram tās dalībniekam ir kā savs stāsts par spāņu viesmīlību, paša uzdrīkstēšanos, sevis iepazīšanu dažādās situācijās un vidēs, “izkāpšanu” no komforta zonas, izaugsmi un guvumiem, kas būs novērtējami tikai pēc kāda laika.

Dženeta, projekta logo autore, viena no Spānijā veidotā ziņu raidījuma vadītājām, stāsta par piedzīvoto: “Tā bija lieliska pieredze. Esot Spānijā, es uzlaboju savas komunikācijas spējas, ieguvu daudz draugu. Tā ir vienreizēja iespēja skolēniem no dažādām valstīm iepazīt vienam otru, iepazīt citas kultūras. Es sapratu, ka, lai gan mēs visi esam cilvēki, tomēr mēs esam atšķirīgi un arī spāņu kultūra atšķiras no mūsējās. Mēs apskatījām iespaidīgās Spānijas baznīcas, muzejus, Pirenejus – tas viss bija kā neaizmirstams piedzīvojums arī tāpēc, ka lidojums uz Spāniju bija mans pirmais lidojums ar lidmašīnu, tas bija satraucoši jau no paša sākuma, taču man ļoti iepatikās, jo pilsētas no augšas izskatās elpu aizraujoši. Meiteni, pie kuras es braucu, sauc Estere un viņa, kā arī viņas ģimene, bija ļoti laipni, atvērti un draudzīgi cilvēki, vienmēr gatavi palīdzēt un uzzināt ko jaunu arī par Latviju. Arī citu valstu pārstāvji bija draudzīgi un centās komunicēt. 9.maijā visi skolas un projektā iesaistītie skolēni piedalījās Eiropas dienas pasākumā, kurā mēs tērpāmies maskās. Tas bija ļoti jautrs un krāšņs pasākums, jo daudzi bija pacentušies, veidojot tērpus.

Spānijā bija arī daudz neierastu lietu, kas vēl nav ienākušas mūsu ikdienā. Piemēram, Madrides lidostā kafejnīcā un arī maizes veikalā bija moderni aparāti, kuros vajadzēja likt naudu un tas izdeva atlikumu, un pārdevējai nevajadzēja nodarboties ar naudas skaitīšanu. Fantastiski! Arī McDonalds bija jāpasūta nevis pie kases, bet gan pie speciāla skārienjūtīga ekrāna.

Sestdienas naktī Esteres dzīvesvietas rajonā spāņi uzrīkoja ballīti, bija atrakcijas. Žēl, ka uz turieni nesanāca tikt, izskatījās, ka tur bija ļoti jautri, mūzika skanēja vairākas stundas. Es vēl joprojām nezinu, kam par godu bija rīkoti šie svētki, taču tas man likās ļoti raksturīgi viņu tautai – dzīvespriecīgi cilvēki, kuri iet pa dzīvi bez bēdām un ar smaidu sejā. Bija žēl braukt prom no Spānijas, gribējās vēl palikt, tomēr mājās atgriezos labā garastāvoklī, jo zināju, ka jaukie mirkļi Spānijā vienmēr paliks manā atmiņā.”

Savukārt Amanda atzīst, ka “brauciens uz Spāniju deva lielisku iespēju iepazīt jaunus cilvēkus un valsti, kā arī jaunu kultūru. Ģimenē, kurā es viesojos, bija četri cilvēki: māte, tēvs, un divi bērni – mana projekta “māsa” Eva (13 gadi) un viņas brālītis Gonzalo (10 mēneši). Viesģimenē visi bija ļoti jauki un izrādīja interesi par Latviju, kā arī iemācīja man dažus spāņu vārdus. Lai gan vecāki nezināja angļu valodu perfekti, viņi tomēr centās runāt, lai gan dažreiz gadījās, ka viņi aizmirsa, ka es runāju angļu valodā, un sāka ar mani runāt spāniski. Arī tagad es turpinu sazināties ar projekta dalībniekiem, izmantojot sociālos tīklus.

Spānijā pavadītajā nedēļā visinteresantākā man likās pēdējā diena, kurā mums bija iespēja apmeklēt dažas mācību stundas. Visi klasesbiedri bija jauki un interesējās par Latviju un latviešu valodu. Mani pārsteidza arī spāņu galda kultūra. Viņiem nav tējkannu, bet gan tēju, gan kafiju viņi sākumā uztaisa un tad silda mikroviļņu krāsnī, kā arī daudzi ēdieni Spānijā bija diezgan pasāļi. Arī daudzi spāņi ēd otrās brokastis, kas nav raksturīgi pie mums. Sarunājoties ar spāņu skolēniem, izrādījās, ka lielākai viņu daļai ir aktīvs dzīvesveids un viņi nodarbojas ar kādu sporta veidu.

Visas ekskursijas, kurās mēs bijām projekta ietvaros, bija interesantas un tajās varēja uzzināt daudz ko jaunu. Tomēr dažkārt bija grūti saprast, ko gids stāsta, jo viņu angļu valodai bija liels akcents un tā nebija perfekta. Tomēr tas netraucēja izbaudīt ekskursijas.”

Ceļā uz Spāniju projekta komanda pavadīja 19 stundas un uz mājām – 24 stundas. Neskatoties uz to, Barbara saka, ka, lai gan “ceļš uz Spāniju bija diezgan garš un nogurdinošs, bet tas bija tā vērts, lai aizlidotu un iepazītos ar jauniem draugiem, kā arī apskatītu Spānijas skaisto dabu. Mums bija iespēja doties tuvāk Pireneju kalniem, kā arī pašiem izbaudīt kāpšanu Pireneju “balkonā”. Pēc apmēram 20 minūšu kāpiena augšā kalnā mēs varējām palūkoties uz sniegotajiem Pirenejiem. Šī ainava bija ļoti skaista. Turpat mēs, visa grupa, arī uzrīkojām nelielu pikniku. Šajā skaistajā vietā nevar būt negaršīgas pusdienas! Manuprāt, šī diena bija ainaviski visbagātākā diena.

Neskatoties uz diezgan grūto kāpšanu augšā, es un mani grupas biedri izbaudījām kalnu skaistumu. Pirms uzkāpšanas, mēs apmeklējām San Juan de la Peña klosteri, kas slēpjas milzīgas klints iedobē. Bija interesanti apskatīt tādu celtni, kas dibināta 9.gadsimtā, jo īpaši tāpēc, ka tur kādreiz bija glabājies leģendām apvītais Svētais Grāls.”

Daniels atzīst, ka “šī nedēļa Spānijā bija lieliska iespēja ne tikai aktualizēt un izpētīt problēmas, kas skar mūsu dabu, bet arī ienirt svešā kultūrā un iegūt daudz jaunu draugu, ar kuriem es joprojām turpinu sazināties. Ceļojuma labākie mirkļi, manuprāt, bija sarunas ar pašiem spāņiem un citiem skolēniem, kas ieradās Spānijā projekta ietvaros. Tā kā mums bija arī daži brīvi vakari, ko pavadīt ar skolēniem kopā, mēs spējām iepazīt viens otru un arī izpētīt pilsētu.

Skola, kas uzņēma mūs, projekta dalībniekus, organizēja daudz interesantu pasākumu, bet es nevarēju piedalīties tajos visos, jo ceturtdien bija atnākuši žurnālisti no vietējās radio stacijas, un dažiem skolēniem, kas piedalās Erasmus projektā, bija jāsniedz intervija par Eiropu un tajā aktuālajām problēmām. Tā man bija lieliska pieredze, pirmkārt, jo radio intervija bija aktuāla mūsu vizītes laikā, un otrkārt, jo tā bija mana pirmā reize radio.

Noslēguma diena, piektdiena, bija viena no jautrākajām, kaut arī beigās jau izjutu skumjas, kad nācās atvadīties no savas viesģimenes un jauniegūtajiem draugiem, jo es zināju, ka viss vēl ir tikai priekšā, jo projekts vēl nav beidzies un jauniegūtie draugi nekur nezudīs.”

Uz tikšanos Latvijā septembrī!

Informāciju apkopoja:

Daugavpils 12. vidusskolas

skolotāji

Aiva Ozoliņa un

Ilmārs Zučiks