13-10-2016

Konkurss “Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2016”

Elīna Škutāne, Daugavpils pilsētas 14.pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja, ir jauna, enerģiska, zinoša un entuziasma pārpilna, spējīga pedagoģiskajā procesā radīt draudzīgu, bērnu atbalstošu un attīstošu vidi. Jaunās skolotājas darbs šogad ir atzīts par konkursa “Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2016” galvenās balvas – dāvanu kartes 150 eiro vērtībā – cienīgu. Bet sākās tas viss tā...

Lai gan piedzimusi Daugavpilī, pamatizglītību Elīna ieguvusi Līksnas pamatskolā. Daugavpilī, ar kuru jaunā skolotāja ļoti lepojas, uzsāktas vidusskolas gaitas – par savu viņa sauc arī 12.vidusskolu, kas 2012.gadā sekmīgi absolvēta.

To, ka nākamā dzīves ceļa izvēle ir vienkārša, var apgalvot vien retais jaunietis. Arī Elīna atklāj, ka nopietni domājusi un rūpīgi izvērtējusi savas nākotnes profesijas variantus. Elīna uzskata, ka viņai ir ļoti paveicies – vidusskolā bijuši ļoti atsaucīgi, radoši un pozitīvi skolotāji, uz kuriem skatoties, arī radusies vēlme pašai kļūt par pedagogu. Lai gan viņas pedagogi aicinājuši arī kritiski izvērtēt skolotāja darba visas puses, tomēr nevienā brīdī nav centušies mainīt meitenes domas, bet gan atbalstījuši un respektējuši šo izvēli. Elīnas dzimtā, savukārt, katrā paaudzē ir kāds skolotājs, tāpēc ģimene ļoti labi saprata tad un saprot arī šodien, ko šī profesija nozīmē un kādu pašatdevi no cilvēka tā prasa. Bet Elīna ir arī pārliecināta, ka no vecākiem dzirdētais teiciens: „Šī profesija paver jaunas iespējas”, ir simtprocentīga taisnība.

Lai sapni vērstu realitātē, ir jārīkojas! Lai īstenotu savu mērķi kļūt par skolotāju, Elīna iestājās Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātē, profesionālā bakalaura studiju programmā „Skolotājs (pirmsskolas un sākumskolas 1.-3.klašu skolotājs)”. Pirmo iespēju izmēģināt skolotāja lomu 2014.gadā Elīnai sniedza Daugavpils pilsētas 14.pirmsskolas izglītības iestādes vadītāja Anna Rostova, un nu jau viņas darba stāžs šajā iestādē ir divi gadi. Tā kā smaidīgā skolotāja māca latviešu valodu, tad par savējiem viņa sauc visus iestādes mazuļus vecumā no diviem līdz septiņiem gadiem. Kādi viņi ir? Elīnas acīs atmirdz sajūsma, un viņa saka: “Burvīgi, neatkārtojami, fantastiski!” Izklausās, ka arī mazie ir savas skolotājas fani, jo vienmēr viņu sagaida ar smaidu. Bērni vienmēr vēlas kaut ko jaunu un radošu, tāpēc labprāt pauž savas intereses, un tas ļauj skolotājai mācību procesu pielāgot viņu vēlmēm un vajadzībām, turklāt šāda sadarbība veicina bērnu aktīvu iesaistīšanos mācību satura apguvē. Lai atrastu saviem audzēkņiem vispiemērotāko pieeju, Elīna cenšas nodarbībās izmantot tās metodes un paņēmienus, kas ir svarīgi un interesanti tieši konkrētajai grupiņai. Protams, vienmēr iedarbīga ir jaunāko tehnoloģiju izmantošana un radoša pieeja mācību procesam. Un kā tad bez pārsteigumiem! Piemēram, nodarbībā nez no kurienes uzrodas gaisa balons, kurā ir paslēpts kāds uzdevums... Prieks bērniem un gandarījums skolotājai! Šķiet, ka audzēkņi ir Elīnas iedvesmas avots, jo skolotāja darbā viņai visinteresantākais šķiet tieši bērns, viņa personība. Un, lai cik neparasti tas izklausītos, Elīna uzskata, ka arī viņa līdz ar bērniem aug un attīstās, turklāt vienmēr ir dzīves virpulī, jo ikdiena pirmsskolas izglītības iestādē ir krāsaina, pozitīva un pasākumiem bagāta. Jautājumu par problēmām darbā Elīna uzklausa ar neizpratni – viņai darbs sagādā tikai prieku, gandarījumu un iespēju sevi apliecināt. Vislielākais gandarījums ir atgriezeniskā saite no bērniem, kad ir redzams, ka viņi ne tikai saprot skolotājas teikto, bet arī spēj izteikties latviešu valodā.

Ja jau tik viegli Elīna spēj raksturot savus audzēkņus trijos vārdos, atvēlu viņai sevi raksturot ar pieciem. Un pēc neliela pārdomu brīža atskan: “Enerģiskums, praktiskums, pozitīvisms, mērķtiecība, atbildība”. Varbūt viņai ir recepte, kā šajā ne vienmēr patīkamiem notikumiem pilnajā laikā un telpā rast mieru un laimi? Protams, ir! Laimes sajūta ir atkarīga no mums pašiem, tāpēc Elīna katru dienu cenšas atrast vismaz pāris iemeslu, lai priecātos un uzlādētos ar pozitīvām emocijām. Un tad šīs emocijas dāsni tiek dāvātas tālāk – audzēkņiem, kolēģiem, draugiem, ģimenei. Un nav jau nemaz tā, ka Elīna tikai strādā un strādā, un atkal strādā. Viņa ir liela aktīvās atpūtas piekritēja, tāpēc labprāt pavada brīvo laiku dabā. Un ja Elīna nesporto kaut kur pļavā vai mežā, tad, iespējams, satiksiet viņu kādā koncertā vai izstādē – jaunā skolotāja ir arī liela kultūras pasākumu cienītāja.

            Dzīve ir gana nopietna, un tomēr tajā gadās arī jautri brīži. Elīna atceras kādu gadījumu no saviem skolas laikiem, kad kopā ar klasi devusies ekskursijā uz piedzīvojumu parku “Mežakaķis”. Lai gan telefons, protams, bijis ceļojumā līdzi, trasē meitene devusies bez tā kabatā – būšot vieglāk. Un tehnoloģiju pieejamības svarīgums atklājies trases vidū – Elīna iestrēga virvēs bez iespējām kādu pasaukt palīgā, savukārt pārējie uzreiz nemaz nepamanīja, ka viņas nav, un, izgājuši trasi, mierīgi dzēra tēju, sildījās un mielojās ar kūkām. Tomēr šis notikums nav mazinājis Elīnas dabas mīlestību un tikai nostiprinājis pārliecību par tehnisko līdzekļu nozīmīgumu dzīvē un arī darbā.

            Darbs sokas labāk, ja apkārt ir līdzīgi domājoši kolēģi. Elīna uzskata, ka skolotāju kolektīvs no citiem atšķiras ar radošumu, dzīvesprieku, nepārvaramu vēlmi ieguldīt sevi bērnu nākotnē un kopīgi to veidot. Ja jau skolotāja darbā nav problēmu, tad noteikti ir kādas priekšrocības! Elīna par tādām uzskata iespēju būt iesaistītai daudzveidīgās darbībās, pasākumos, notikumos. Turklāt skolotājs aug, attīstās un pilnveidojas līdz ar saviem skolēniem. Tas nav mierīgs un sēdošs darbs, turklāt tajā nekad neko nevar paredzēt, ir jāprot tikt galā ar stresa situācijām un ātri reaģēt uz neparedzētiem gadījumiem. Elīnasprāt, pedagoga profesijā ir apvienotas tik daudzas prasmes, ka skolotājs nav tikai skolotājs, viņš ir daudz kas vairāk.

Nākotnes vīzija “Skola pēc 10 gadiem” Elīnas gaumē izskatās šādi: “Skolotāji un skolēni, kā arī viņu vecāki darbojas cieši roku rokā, plecs pie pleca. Vēlētos būt tajā kā skolotāja un atbalsts gan mācībās, gan ārpus tām. Svarīgi, lai skolēns uzticētos un respektētu mani gan kā skolotāju, gan kā personību”.

Uzzinot par konkursu un to, ka iestāde tieši Elīnu izvirza dalībai tajā, jaunā skolotāja bija ļoti patīkami pārsteigta, ka vadība un kolēģi novērtējuši ieguldīto darbu un viņas personīgo izaugsmi. Lai gan Elīna uzskata, ka viņas sasniegumus veido kopīgi paveiktais darbs.

Un sarunas noslēgumā, kā ierasts, novēlējumi! Elīna aicina: “Nebaidieties riskēt un izmēģināt kaut ko jaunu. Strādājiet tā, lai pēc vairākiem gadiem, atskatoties uz šo dienu, jums rastos prieks un gandarījums par paveikto!” Elīnai tāda iespēja jau ir!

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Anita Pleša

t.65407434