26-04-2016

Projekta tikšanās Jelgavas novadā

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes pārstāvji, Daugavpils Dizaina un mākslas skolas „Saules skola” direktore, DU profesionālā maģistra studiju programmas „Izglītība” direktore Eridiāna Oļehnoviča š.g 21.-22.aprīlī piedalījās Norvēģijas finanšu instrumenta projekta „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” Izglītības un kultūras tīkla noslēguma sanāksmē Jelgavas novada Zaļeniekos. Projektu īsteno Latvijas Pašvaldību savienība un partneri – vairākas Latvijas pašvaldības, arī Daugavpils. Sanāksmē piedalījās vairāki desmiti dalībnieku no dažādām Latvijas pašvaldībām.

Izglītības uzņēmuma “Lielvārds” vadītājs Aivars Gribusts iepazīstināja ar piedāvājumu mūsdienīgas mācību vides veidošanā pedagoģijas, telpas un tehnoloģiju līdzsvarā. LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra direktore Dace Namsone informēja par jaunumiem uz kompetencēs balstītu mācību procesu. Stāstījumu par radošu pieeju izglītības procesam turpināja Cēsu Jaunās sākumskolas direktore, Pasaules skolotāja balvas pretendente Dana Narvaiša. Viņas stāstījums pārliecināja, ka arī privātai skolai, kas pilnībā iztiek no pašu piesaistītā finansējuma, ir liela loma vides attīstībā. Kokneses novada mazo skolu darbības uzlabojumu vadlīnijām 2015.-2020.gadam prezentēja izglītības speciāliste Lauma Āre un Kokneses novada domes priekšsēdētājs Dainis Vingris. Lai labāk izprastu darba vidē balstītas izglītības piemērus Jelgavas novadā, tika apmeklēta zemnieku saimniecība „Vilciņi”, ar kuru sadarbojas Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskola, piedāvājot prakses iespējas saviem studentiem. Zemnieku saimniecībā „Terēņi”, kur saimnieko TV raidījuma „Īstās latvju saimnieces” dalībniece Lolita Duģe, varējām iepazīt mājražotāju panākumus, piedāvājot piparmētru produkciju. Atraktīvā gide 19.gadsimta tērpā iepazīstināja ar Elejas muižas kompleksu un renovēto “Tējas namiņu”. Uzskatāmi varējām pārliecināties par pašvaldības darbu, piesaistot ES projektu līdzekļus vides sakopšanai un vēsturiskā mantojuma atjaunošanai. Tika apmeklēta multifunkcionāla ēka Elejā, kur zem viena jumta „sadzīvo” pirmsskolas izglītības iestāde un sociālās rehabilitācijas centrs (bērnunams, veco ļaužu pansionāts). Arī iestādes vadītāja uzsvēra, ka pārdomāta pārvaldība un saimniecisks aprēķins var atrisināt dažādu iedzīvotāju kategoriju vajadzības. Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas apskatē sanāksmes dalībnieki redzēja unikālo Kurzemes hercogistes laika grīdu segumu, zvaigžņveida parketu, griestu gleznojumus.

Sanāksmes otrā diena bija veltīta projekta tīkla dalībnieku prezentācijām par projekta nodevumiem un rezultātiem. Alojas novads dalījās pieredzē par racionālas finanšu plūsmas plānošanu izglītības finansēšanā novadā un reģionā, Jūrmalas pilsēta – par karjeras izglītību vispārējās izglītības iestādēs, Liepājas pilsēta – par izglītības pārvaldes sadarbību ar sociālo dienestu, Dundagas novads – par iekļaujošo izglītību, savukārt Priekules novads stāstīja par uzlabojumiem skolēnu ēdināšanas organizācijā skolās. Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda arī ierosināja trešo sporta stundu nedēļā, ja Izglītības un zinātnes ministrija izlems to ieviest, veltīt peldēšanas prasmju apguvei. Tā ir nozīmīga, lai glābtu dzīvību, un Nīderlandes pieredze ļoti noderētu Baltijas valstīm. Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes pieaugušo izglītības metodiķe Ilze Onzule pastāstīja par pieaugušo izglītību Latvijā un Daugavpils pilsētā, cik būtiski ir koordinēt darbu pie pieaugušo tālākizglītības. Sanāksmes noslēgumā tika izvērtēti projekta Izglītības un kultūras tīkla rezultāti un izteikti dažādi priekšlikumi citu projektu īstenošanai un vēlme turpināt sadarbību. Latvijas Pašvaldību savienības projekta apakštīkla koordinatore Ināra Dundure pateicās visiem par aktīvo līdzdalību un aicināja uz projekta noslēguma konferenci rudenī.

Uzziņai:

Projekts „Lietpratīga pārvaldība un Latvijas pašvaldību veiktspējas uzlabošana” tiek īstenots, izmantojot Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas „Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālām iestādēm”. Projekts ilgs no 2013.gada decembra līdz 2016.gada jūnijam. Projekta mērķis ir stiprināt institucionālo kapacitāti un cilvēkresursu attīstību valsts, vietējā un reģionālā līmenī, izveidojot ilgtspējīgu mācīties salīdzinot sistēmu, kas ir balstīta uz salīdzināmās bāzes metodes principiem un izmanto salīdzināmo datu bāzi pašvaldību veiktspējas uzlabošanai. Lai nostiprinātu pašvaldību lietpratīgu pārvaldību, mācīties salīdzinot sistēmas ietvaros tiks iekļauta arī pašvaldību stratēģiskās vadīšanas ieviešana, par pamatu izvēloties pašvaldību mārketingu kā vienu no stratēģiskās vadīšanas formām.

Ar Norvēģijas finanšu instrumenta palīdzību, Norvēģija sekmē sociālo un ekonomisko atšķirtību mazināšanu un divpusējo attiecību stiprināšanu ar saņēmējvalstīm Eiropā. Norvēģija cieši sadarbojas ar ES atbilstoši Eiropas Ekonomiskas zonas (EEZ) līgumam. Projektā pilotpašvaldību statusā darbam vienā vai vairākos sadarbības tīklos ir iesaistītas 45 Latvijas pašvaldības.

Vairāk par projektu:

http://www.lps.lv/lv/projekti/aktivie-projekti/6-lietpratiga-parvaldiba-un-latvijas-pasvaldibu-veiktspejas-uzlabosana

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

eksperte projektu jautājumos

Evelīna Balode

t.65425102,

evelina.balode@ip.daugavpils.lv