12-01-2016

Kāpēc pastaiga svaigā gaisā ir veselīga bērnam?

Sniegotas ziemas un noturīga sala iestāšanās sniedz iespējas izbaudīt tikai šim gadalaikam raksturīgās aktivitātes gan ģimenes lokā, gan izglītības iestādēs. Lai uzlabotu bērnu veselību un labklājību, ir svarīgi, lai bērni pavada laiku ārā, elpojot svaigu gaisu. Ministru kabineta (MK) 17.09.2013. noteikumi Nr.890 „Higiēnas prasības bērnu uzraudzības pakalpojuma sniedzējiem un izglītības iestādēm, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” (turpmāk – Noteikumi Nr.890) nosaka, kas jāievēro iestādēm un juridiskajām vai fiziskajām personām, kuras sniedz bērnu uzraudzības pakalpojumu.

     Noteikumu Nr.890 8.12.punktā ir noteikti dienas režīma nosacījumi bērniem, kuri paredz, ka atbilstoši bērnu vecumam un attīstībai ir paredzētas arī fiziskās aktivitātes un pastaigas svaigā gaisā. Par higiēnas prasību ievērošanu, t.sk. gaisa temperatūru pastaigām svaigā gaisā, ir atbildīgs pakalpojuma sniedzējs – tātad pirmsskolas izglītības iestāde vai persona, kas uzrauga bērnu. Dienas režīmu bērniem, t.sk. nosakot pastaigu biežumu, izstrādā iestādes vadītājs savos iekšējās kārtības noteikumos, vēlams sadarbībā ar ārstniecības personas rekomendācijām (piemēram, bērnudārza medmāsu). Jebkurā gadījumā jāvadās arī no laika apstākļiem (temperatūras sajūtu līmenis ir atkarīgs no gaisa mitruma, vēja virziena un stipruma, atmosfēras spiediena), bērnu pašsajūtas, kā arī bērniem jābūt atbilstoši apģērbtiem. Iestādes medmāsa katru dienu izvērtē laika apstākļus un iesaka, vai tie ir piemēroti pastaigām svaigā gaisā.

     Attiecībā uz āra gaisa temperatūru, pie kuras organizējamas pastaigas svaigā gaisā, Noteikumi Nr.890 nosaka maksimālo zemāko gaisa temperatūru tikai tiem bērniem, kas jaunāki par trīs gadiem – ja gaisa temperatūra ir zemāka par mīnus 10 °C, pastaigas svaigā gaisā viņiem netiek organizētas. Stiprā vējā sāk kļūt auksti daudz ātrāk, tāpēc arī tas ir jāņem vērā, ne tikai termometra rādījums.

     Noteikumos Nr.890 nav atrunāts, cik bērni vienlaicīgi drīkst uzturēties rotaļu laukumā, tomēr būtu jāņem vērā rotaļu laukuma platība un bērnu skaits grupiņā, lai bērni brīvi varētu pārvietoties un spēlēties, izmantojot dažādas rotaļu un sporta zonas ierīces un konstrukcijas, netraucējot cits citam un mazinot traumu riskus. Rotaļu laukumiem ir būtiska loma bērnu sociālās, emocionālās un fiziskās labklājības veidošanā. Tas ir dabisks līdzeklis, lai bērni varētu attīstīt elastīgumu, mācītos sadarboties, risināt problēmas un sarunas ar citiem.

     Ja pastaigas vai citas aktivitātes bērniem tiek organizētas ārpus bērnudārza teritorijas, tās jānodrošina sakoptā, bērniem drošā un pieejamā teritorijā (to paredz Noteikumu Nr.890 17.p.), turklāt jāievēro arī MK 24.11.2009. Noteikumu Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” V nodaļā noteiktās prasības par pastaigu organizēšanu.

Ko bērnu attīstībai sniedz pastaigas un rotaļas svaigā gaisā? Elpošana svaigā gaisā nodrošina skābekļa nonākšanu organismā un ogļskābās gāzes izvadīšanu, kā arī skābekļa, ko satur gaiss, transportēšanu uz šūnām un tā izmantošanu šūnās. Elpošanas sistēma ir saistīta ar visiem orgāniem, un organismā elpo ikviena šūna. Skābeklis vajadzīgs jebkuram – kā pieaugušajam, tā bērnam, jo tas ir galvenā šūnu barības viela, bez skābekļa nav iespējama šūnu vielmaiņa, enerģijas ražošana. Skābeklis stimulē smadzeņu darbību, novērš koncentrēšanās problēmas, bērnam ir vieglāk mācīties un apgūt jauno mācību vielu, tas palielina arī bērna labsajūtu.

Svaigs gaiss dod enerģiju, vairo dzīvesprieku, pastaigas laikā tiek trenēta izturība, nostiprinās kauli un muskuļi, palīdzot bērnam augt lielam un spēcīgam. Ir svarīgi, lai bērniem būtu laiks, kurā viņiem ir atļauts atpūsties svaigā gaisā un atbrīvoties no liekās enerģijas. Fiziskās aktivitātes svaigā gaisā īpaši labvēlīgi ietekmē sirds veselību, tāpēc būt fiziski aktīvam ir īpaši svarīgi. Svaigs gaiss stiprina imunitāti, tāpēc jo vairāk bērns uzturēsies svaigā gaisā, jo stiprāka būs viņa imūnsistēma. Aizraujošas rotaļas ārā stimulē bērna prātu un veicina kognitīvo (izzināšanas) attīstību. Svaigs gaiss mazina stresu. Ļaujot bērnam spēlēties un būt radošam, tiek nodrošināta droša un jautra vide, kas palīdz atbrīvoties no stresa.

            Ejot pastaigāties, ir svarīgi bērnu saģērbt atbilstoši gadalaikam un laika apstākļiem. Aukstā un mitrā laikā ieteicams izvēlēties vilnas materiāla apģērbu, nevis sintētiku. Bērns ir jāsaģērbj silti, bet ne pārāk cieši – ja bērns nevar brīvi kustēties, tā ir zīme, ka apģērbs ir pārāk ciešs un bērns ātrāk sāks salt. Labāk izvēlēties nevis ļoti biezas drēbes, bet gan vairākas drēbju kārtas. Ziemas apģērbam jābūt gan mitrumu, gan vēju necaurlaidīgam. Ejot ārā, bērna mutei un degunam nevajag likt priekšā šalli, jo elpojot caur to, tā kļūst mitra, un bērns ir spiests ieelpot mitru gaisu, kas daudz lielākā mērā kairina bērna elpceļus nekā sauss gaiss. Jāseko līdzi, vai bērna apģērbs nav kļuvis mitrs, tāpēc dodoties ārā, vēlams paņemt līdzi lieku zeķu un cimdu pāri. Apavi ir jāizvēlas tik lieli, lai tajos varētu ievilkt vēl vienas siltās zeķes. Ja zābaciņos pēdas ir saspiestas, pasliktinās asinsrite, kas noved pie pastiprinātas salšanas. Atgriežoties iekštelpās, viens no pirmajiem uzdevumiem ir parūpēties, lai mitrais apģērbs un apavi tiktu kārtīgi izžāvēti.

            Vecāki tiek aicināti parūpēties, lai bērniem ir atbilstošas drēbes un apavi ārā iešanai – tādas drēbes, kurās bērnam nav jābaidās nokrist vai apsēsties smilšu kastē, lai, karājoties stieņos, nav plika mugura, un, uzlīstot lietum, nav slapjas kājas. Pārdomāti saģērbjot bērnu, viņam būs iespēja iet ārā arī rudens un ziemas pēcpusdienās! Gatavojoties pastaigai un ģērbjoties, bērns attīsta roku un pirkstu muskulatūru un trenē savas pašapkalpošanās un sociālās iemaņas.

Tāpēc visi kopā veicināsim bērnu iespēju doties ārā – svaigā gaisā!

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

Veselības veicināšanas koordinētājs

Ruslans Bespjatijs

t.65425018