Sākums | Sabiedrība | Izglītība un zinātne » | Izglītības ziņas
Izglītības ziņas
14-10-2015
Es strādāšu tā, lai skola kļūtu labāka!
Par konkursa „SWEDBANK jaunais Daugavpils skolotājs 2015” Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes veicināšanas balvas ieguvēju ir kļuvusi Marianna Zubova. Smaidīgā skolotāja jau trešo gadu par savu sauc Daugavpils pilsētas 4.speciālo pirmsskolas izglītības iestādi, kurā par skolotāju strādā tikai otro gadu.
Marianna ir dzimusi Daugavpilī un par savu šo pilsētu sauc joprojām. Skolas gaitas meitene uzsāka Daugavpils pilsētas 1.sākumskolā, bet no 5.klases līdz 12.klasei mācījās 10.vidusskolā. Taujāta, vai pedagoģijas studēšana bija apzināta izvēle vai apstākļu sakritība, Marianna mazliet viltīgi pasmaida un piedāvā to izlemt katram pašam. Jo – pirmā bērna (mūsu stāsta varones) piedzimšana ģimenē tika gaidīta septembra vidū, taču mazulīte nesteidzās un ar savu ierašanos pasaulē visus iepriecināja tieši Skolotāju dienā! Un kādi vēl var būt varianti profesijas izvēlei? Un, pat tikko uzsākusi skolas gaitas, Marianna centās būt blakus tiem, kuriem vajadzīgs padoms, lai pamācītu. Piedzimšanas laika zvaigznēs ierakstīto nostiprināja arī meitenes skolotāju personības. Ar sirsnību Marianna atceras sākumskolas skolotāju Zinaīdu Tihani, kuras mīlestība pret katru audzēkni iedvesmo jauno pedagoģi vēl joprojām. 10.vidusskolas skolotāju – īpaši klases audzinātājas Natālijas Mihailovas, kā arī Valentīnas Jakovļevas un Marinas Halimones – darbs un paraugs palīdzēja nostiprināties domām par profesijas izvēli.
Kad vecāki un radinieki uzzināja, ka Marianna grib kļūt par skolotāju, tad viņiem nebija šaubu par to, ka tā ir viņas nākotne, jo labāk par citiem zināja, cik ļoti meitene ir laimīga, kad blakus ir bērni. Savu profesiju Marianna apguva Daugavpils Universitātē un pēc diploma ir pamatizglītības un sociālo zinību 5.-9.klašu skolotāja, bet vēl mācību laikā viņa nolēma apgūt arī pirmsskolas izglītības programmu un saņēma sertifikātu, kas ļauj strādāt pirmsskolas izglītības iestādēs. Bet arī pašlaik Marianna turpina mācīties – Latvijas Universitātē uzsākts apgūt logopēda profesiju, un pēc divarpus gadiem tiks saņemts maģistres grāds šajā jomā – par to viņa ir pārliecināta.
Par pedagoga darba gaitu sākumu Marianna smejot atzīst mazās māsas auklēšanas karjeru kopš saviem septiņiem gadiem, bet profesionālās darba gaitas uzsāka Daugavpils pilsētas 4.speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē, kur strādā joprojām. Šodien sevi jaunā skolotāja raksturo ar vārdiem “mērķtiecīga”, “centīga”, “bērnišķīgi naiva”, “optimiste” un protams – “skolotāja”.
Mariannas audzēkņi ir vecākās grupas bērni, kuriem ir 4 – 5 gadi un kuri kopumā
ir spilgti, jo katrs no viņiem jau ir personība ar savu raksturu un uzvedības īpatnībām, kuras noteikti jāpamana un dažreiz viņos arī jāatklāj. Mariannai ir savs veids, kā atrast ar viņiem kopīgu valodu – runājot, sniedzot pēc iespējas vairāk uzmanības katram bērnam, bet tā, lai uzmanība būtu veltīta katram bērnam vienādā daudzumā.
Talantīgā pedagoģe ir pilnīgi pārliecināta, ka pirmais, kas jādara skolotājam – jāmīl bērni, jo viņi dziļi jūt, kā pret viņiem izturas. Un, ja bērni jūt mīlestību, tad viņi atbild ar to pašu, cenšas strādāt un ir ieinteresēti. Marianna atzīst, ka cenšas labāk, dziļāk iepazīt katru bērnu: kas viņam patīk vai nepatīk, ko viņš prot, ko mēģina izprast, kādas bērnam ir bailes, pat kādi noslēpumi. Skolotāja stāsta, ka bērni nebaidās uzticēties, un viņas pienākums ir katru bērna stāstiņu atcerēties un neizpaust citiem. Un katru dienu gadās kāds kuriozs, kas rada prieku un smaidu, par to atceroties pēc laika.
Nešauboties Marianna par interesantāko skolotāja darbā atzīst to, ka nekad nevar zināt, kas gaidīs no rīta, jo darbā ar bērniem katra diena ir kā balta lapa, jo iepriekš nav iespējams paredzēt, kāds bērniem būs garastāvoklis, ar ko katrs izlems šodien draudzēties, un šī neparedzamība padara darbu aizraujošu. Un gandarījumu par darbu sniedz bērnu un viņu vecāku smaidi. Skolotāja darba priekšrocība ir tā, ka pedagogs visu mūžu attīstās un pilnveidojas; tas notiek kopā ar audzēkņiem, jo laiks iet un pasaule mainās, tad mainās arī bērni, bet līdz ar viņiem jāmainās arī skolotājiem, lai varētu būt tuvāk bērniem gan emocionāli, gan profesionāli. Kad Mariannai jāatbild, ar ko skolotāju kolektīvs atšķiras no citiem darba kolektīviem, viņa saka: “Pēc skaņas”. Un tad paskaidro: “Mēs vienmēr prasām audzēkņus uzvesties klusāk, mierīgāk, bet, ja kaut kur ir skolotāju kompānija, tad to var dzirdēt jau no tāluma, jo mēs esam kā bērni – skaļi un jautri”.
Ja jau viss ir tik labi šajā darbā, tad jau par problēmām jautājumu uzdot laikam ir lieki? Marianna atgādina, ka ir optimiste, tāpēc cenšas nedomāt par laika trūkumu un valsts nepietiekamo atbalstu gan skolām, gan lielākā mērā pirmsskolas izglītības iestādēm, bet sniedz saviem audzēkņiem labāko, ko spēj. Tikai 24 stundas diennaktī nav iemesls apstāties savā izaugsmē, un Marianna par savām interesēm ārpus darba pienākumiem nosauc sevis attīstību un pilnveidošanu. Jaunā skolotāja atklāj, ka jau no skolas gadiem mēģina rakstīt dzeju, brīvajā laikā viņai patīk lasīt, zīmēt un veidot darbiņus ar floristikas elementiem. Bet tā īsti laimīga Marianna ir tad, kad ir bērniem blakus, jo bērni viņu piepilda ar pozitīvām emocijām pat sliktākajās dienās.
Aicināta pasapņot un ielūkoties netālā nākotnē, pēc gadiem 10, Marianna saka, ka tas, kāda būs nākotnes skola, ir pilnībā atkarīgs no cilvēkiem, no tā, kā visi uztvers dzīvi, jo pagaidām daži pārāk daudz domā negatīvi. Skolotāja aicina katru jebkādā situācijā atrast kaut vienu, pat vismazāko pozitīvo iemeslu priekam, tad arī dzīve kļūs interesantāka. Tāpēc Marianna izvēlas nevis domāt par to, kāda skola būs, bet gan centīsies iedvesmot citus un pati strādāt tā, lai skola būtu labāka.
Atgriežoties pie intervijas iemesla – veiksmīgas dalības konkursā „SWEDBANK jaunais Daugavpils skolotājs 2015” –, Marianna pastāsta, ka bija un joprojām ir lepna par to, ka Daugavpils pilsētas 4.speciālās pirmsskolas izglītības iestādes kolektīvs un, galvenokārt, iestādes vadītāja Jekaterīna Jankovska viņai uzticējās un izvirzīja dalībai konkursā. Konkursa veicināšanas balvas ieguvēja apzinās, ka viņai bija jāveicina ne tikai skolotāja profesijas prestižs, bet arī jāspodrina iestādes tēls, un nu viņa ir pārliecināta, ka savu lomu ir izpildījusi godam.
Intervijas noslēgumā Marianna saviem kolēģiem-skolotājiem novēl pacietību un nekad neapstāties izaugsmē, vienmēr pilnveidoties ar bērnu palīdzību un līdzdalību! Skolēniem atgādina, ka viņi, paši to īsti neapzinoties, arī ir skolotāji, jo skolotāji šajā savstarpējā saskarsmē arī mācās. Un arī sev Marianna novēl pacietību, it īpaši mācībās, un turpināt pilnveidoties!
Lai izdodas!
Informāciju sagatavoja:
Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Anita Pleša
t.65407434
Atpakaļ