31-07-2018

Baltkrievijas ķiršu galvaspilsētā izskanēja latviešu dziesmas

2018.gada 20. un 21. jūlijā Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rajona centrā - pilsētā Glubokoje notika VI Starptautisko svētku „Ķiršu festivāls” galvenie pasākumi, kuros dalību ņēma arī Daugavpils Baltkrievu kultūras centra kora kapella „Spadčina”. Ar katru gadu Glubokoje kļūst arvien skaistāka, tiek veidoti jauni tūrisma objekti, svētki un draugi. 

2015.gadā tika parakstīta Vienošanās par sadarbību starp Daugavpils pilsētas domes Baltkrievu kultūras centru un Globokoje rajona izpildkomitejas ideoloģiskā darba, kultūras un jaunatnes lietu nodaļu. Šīs Vienošanās sadarbības partneri katru gadu nostiprina ar pieredzes apmaiņas braucieniem un dalību festivālos. Šogad uz „Ķiršu festivālu” devās kora kapella „Spadčina” (mākslienieciskā vadītāja Janina Juzefoviča).

Divas dienas uz „Ķiršu festivālu” Globokoje tika aicināti tūkstošiem viesu no Baltkrievijas un ārzemēm, piedāvājot skatītājiem interesantu programmu: teatralizētas izrādes,  etnosvētkus, akordeonistu konkursu, laulības reģistrācijas ceremoniju „Ķiršu kāzas”, ārzemju kolektīvu koncertu, svētku gājienu, Ķiršu karalienes rezidences atklāšanu, ka arī daudzus citus pasākumus.

20.jūlijā festivāla dalībnieki pulcējās centrālajā laukumā, kur tika atklāti etnosvētki „Ķiršu dārzā”. Pasākumu vadīja tautas folkloras teātra „Cjareška” mākslinieki. Skatītājiem tika piedāvāts ķiršu pīrāgs, pasniegta deja „Ljavoniha”, kā arī citu baltkrievu tautas deju galvenie elementi. Pēc tam, katrs kolektīvs no Baltkrievijas, Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Gruzijas un Polijas organizēja savas valsts tautas deju meistarklases. Daugavpils kora kapella „Spadčina” prezentēja skatītājiem latviešu tautas dziesmas ”Visi mani vēji pūta” un “Iet meitiņas”, ka arī latviešu tautas deju „Tūdaļin tagadiņ”.

Deju nodarbības skatītājos radīja daudz pozitīvu emociju, prieka un smieklu, savukārt vēlāk, ar dāsniem aplausiem, skatītāji sagaidīja dalībnieku defilē „ķiršu” kostīmos. Dalībnieces no Daugavpils, Lilijas Voronovas, kostīma nosaukums bija „Ziemas ķirsis”, kas tika papildināts ar tematisko cepurīti, bet groziņā bija atrodamas ķiršu konfektes, ar kurām modele cienāja klātesošos skatītājus.

Pēc etnosvētkiem mākslinieki devās uz Kagaļskoje ezera krastu (vēsturiskais ezera nosaukums Glubokoje, kas arī deva pilsētai nosaukumu), kur notika svinīgā Ķiršu karalienes rezidences atklāšanas ceremonija. Pēc izskata ēka atgādināja ķiršu ziedu, bet piecas istabas simbolizēja tās ziedlapiņas. Blakus rezidencei atrodas divi kalti dzelzs koki: uz viena - ķiršu veidā tiek attēloti Glubokoje sadraudzības pilsētu ģērboņi, bet uz otra – festivāla dalībnieku valsts karogi. Pie rezidences atrodas arī  agronoma un selekcionāra Boleslava Lapirja piemineklis, no kura dārziem uz Glubokoje tika atvests saldais ķirsis, kurš labi pārziemo. Ķiršu dārza stādīšanas procesā piedalījās arī pārstāvji no Latvijas, jo Glubokoje pilsētai ir sadraudzības pilsēta – Viļāni.

Festivāla pirmās dienas nobeigumā notika etnodiskotēka „Draugu lokā”.

„Ķiršu festivāla” sestdiena sākās ar svētku gājienu no Ķiršu pieminekļa līdz centrālajām laukumam. Ķiršu karaliene devās izbraukumā ar karieti. Festivāla viesi un pilsētas iedzīvotāji bundzinieku un karogu nesēju pavadījumā devās uz svētku galveno skatuvi, kur notika festivāla atklāšana un koncerts.

„Festivāls Glubokoje pilsētā ir progresīvs un spilgts pasākums. Baltkrievijā laikam nav tāda foruma, kurš 2013.gadā tika izveidots kā reģionālais pasākums, bet jau pēc pieciem gadiem ieguva starptautisko statusu” – tā savā svētku uzrunā minēja Vitebskas reģionālās Deputātu padomes priekšsēdētājs Vladimirs Terentjevs, atklājot „Ķiršu festivālu”.

Svētku nobeiguma koncertā „Ķiršu draudzības ziedkopa” kora kapella „Spadčina” izpildīja trīs dziesmas: latviešu dziesmu „Šeit ir Latvija” un baltkrievu dziesmas „Nočka comnaja” un „Bereg belih buslov”.

„Mēs dziedājām uz lielās skatuves, bet tai pretī bija pilns laukums ar skatītājiem. Mēs jutām uztraukumu, atbildību, lepnumu par Latviju, kurā mēs dzīvojām un, kā ārzemes baltkrievi, pārstāvējām to festivālā Baltrkievijā. Latviešu dziesmām līdzi dziedāja delegācija no Latvijas, bet baltkrievu dziesmas raisīja asaras daudziem skatītājiem. No Glubokoje mēs atvedām Dzimtenes gaisu, starptautiska līmeņa uzstāšanās pieredzi, jaunu repertuāru” – tā ar saviem iespaidiem par piedzīvoto dalījās kora kapellas „Spadčina” vadītāja Janina Juzefoviča.

„Ķiršu festivāls” bija parpildīts ar sirsnīgām emocijām un jauniem tikšanās priekiem. Spilgti tautas kostīmi, dziesmas, dejas, mūzika – tas viss ar mākslu un radošumu  Glubokoje apvienoja dažādas tautas un valstis. To minēja Glubokoje pilsētas mērs Oļegs Morhats savā uzrunā „Ķiršu festivāla” noslēguma pasākumā, pasniedzot dalībniekiem diplomus un suvenīrus.

Festivāla programma bija ļoti plaša, tomēr kora kapella „Spadčina”, brīžos starp uzstāšanās reizēm, arī paspēja apmeklēt amatnieku tirdziņu, piedalīties baltkrievu tautas ēdienu un uzkodu, ar ķiršu piedevām, degustācijā. Starp citu, divas festivāla dienas Glubokoje veikalos netika pārdoti alkoholiskie dzērieni – tāds „sausais likums” svētku laikā. Delegācija no Daugavpils iepazinās ar pilsētas apskates objektiem, iemūžināja skaistakos mirkļus un guva daudz pozitīvu iespaidu un emociju.

Glubokoje, kas nesen atzīmēja 600 gadu pastāvēšanas jubileju, pārliecinoši ieņēma Baltkrievijas ķiršu galvaspilsētas titulu. Šo pilsētu, uz pieciem ezeriem, sauc arī par baltkrievu Venēciju. Tā spēj pārsteigt gan baltkrievus, gan Baltkrievijas viesus. Nekur citur Jūs neatradīsiet tik daudz atpazīstamu personu pieminekļus,  kā Glubokoje alejā. Šeit piedzima aviokonstruktors Pāvels Suhojs un nacionālās ģeotehnikas skolas pamatlicējs profesors Jurijs Sobolevsksis, dzīvoja vēsturnieks Vacslavs Lastovskis, baznīcas cēla mecenāts Juzefs Korsaks, gleznas zīmēja etnogrāfs Jāzeps Drozdovičs, veidoja teātra izrādes, kā arī bija baltkrievu teātra pamatlicējs Ignats Bujnickijs, strādāja poļu rakstnieks Tadeušs Dolenga-Mostovičs, studēja „mūsdienu ivrita tēvs” Eliezer Ben-Iehuda, dziedāja Eirovīzijas-2017  dalībnieks Artjoms Lukjanenko (Navibend). Pazīstamo personu saraksts pastāvīgi tiek papildināts. Piemēram, nesen vietējo kapsētu teritorijā tika atrastas vecā Ferdinanda Minhauzena ģimenes apbedīšanas vieta. Glubokoje iedzīvotāji tic, ka viņš radniecības saknēs ir saistīts ar īsto baronu. Iespējams, ka Munhauzens pat ir bijis Glubokoje, citādi, no kurienes tad veidojās stāsts par šaušanu briedim pierē ar ķirša kauliņu? Tieši tāpēc, Glubokoje tika uzstādīts piemineklis baronam Minhauzenam! Apskatīt to, kora kapella „Spadčina” dosies nākamajā reizē.

Daugavpils delegācija no viesmīlīgās pilsētas Glubokoje mājup devās ar pazīstamā ansambļa „Belarusi” dziesmām un svētku uguņošanu. Uz tikšanos nākošajā gadā!

Informācija sagatavota:

Baltkrievu kultūras centrs