05-03-2018

Baltkrievu dārgumu lāde tika papildināta ar baltkrievu tautas tērpu

„Baltkrievu dārgumu lāde” – tā saucas Daugavpils Baltkrievu kultūras centra (BKC) projekts, veltīts Latvijas Republikas simtgadei. Mākslinieciski novadpētnieciskā akcija tika atklāta janvārī, savukārt noslēgsies tā novembrī, ar spilgtu festivāla koncertu un muzeja ekspozīcijas atklāšanu. 2018. gada 21. februārī šī projekta ietvaros BKC notika pasākums ar tēmu – Baltkrievu tautas tērps.

         Baltkrievu tautas kultūrā lāde (“куфар”, “скрыня”) ir sakrāls kulta priekšmets. Lādē sieviete lika pašdarinātus rokdarbus: izšūtus dvieļus – rušnikus, auduma galdautus un pārsegus, austās jostas, šūtus tautas tērpus un citas lietas, kuras bija nepieciešamas saimniecībā visas dzīves garumā. Pēc lādes satura tika vērtēta līgava, cik tā ir strādīga, akurāta un saudzīga. Ne velti baltkrievu rakstnieks Vladimirs Korotkevičs ir atzīmējis: “Caur lādi ir redzama cilvēka dzīve”.

        Latvijas simtgadē, janvārī Baltkrievu kultūras centrs atvēra savu pūra lādi un tajā ielika autentiskos dvieļus no dažādiem Baltkrievijas apgabaliem. Par otro projekta tēmu kļuva baltkrievu tautas tērps. Tautas tērps – ārkārtīgi spilgta nacionālās kultūras bagātība, ilgu un sarežģītu materiālās un garīgās kultūras procesu attīstības rezultāts, tas atspoguļo etnisko baltkrievu unikalitāti. Tiek uzskatīts, ka pēc valodas, tieši tautas tērps ir pats svarīgākais no etniskajām īpašībām.

            Baltkrievu tautas tērpam ir kopīgas saknes ar krievu un ukraiņu nacionālajiem kostīmiem. Pamatā tas izveidojās no latviešu, lietuviešu, poļu, krievu un ukraiņu tradīciju ietekmes, tajā pašā laikā atšķīrās ar savdabīgumu un kļuva par patstāvīgu parādību, un atšķīrās ar noformēšanas tehnikas bagātību. Tajos bija īpaši izšuvumi, rakstu aušana, mežģīnes un aplikācija. Lai gan Baltkrievija nav nemaz tik liela valsts, bet tajā ir atrodami 22 nacionālā tautas tērpa varianti 6 reģionos – centrālajā Baltkrievijā, Austrumu un Rietumu Poļesjē, Poņomaņjē, Naddviņjē un Pridņeprovjē. Reģionu atšķirības pamats pastāv kostīma detaļās, motīvos un ornamentu rakstos, krāsu gammā un zeķēs, tās ir kā neatņemama tērpa sastāvdaļa. Tāpēc agrāk pēc kostīma varēja noteikt ne tikai no kāda novada ir nācis cilvēks, bet arī kāds ir tā ģimenes stāvoklis un pat iespējamais vecums. Par šo visu un vēl daudz ko citu ļoti spilgti un izglītojoši pasākumā stāstīja kultūras projektu vadītāja Gaļina Sontocka. Kā no pārpilnības raga bira baltkrievu dziesmas, dzeja un stāsti.

          Šajā vakarā izskanēja daudz izzinošas informācijas par sieviešu tautas tērpa īpašībām, tika pasniegta ne tikai virtuālā prezentācija, bija arī modes demonstrācija, ar kuras palīdzību vizuāli varēja ieraudzīt plašo tautas tērpu dažādību. Demonstrētie tērpi ir pieejami Baltkrievu kultūras centrā. Radošo kolektīvu mākslinieki mūzikas pavadījumā (koncertmeistars Večeslavs Petrovs) devās modes defilē savos košajos un krāšņajos baltkrievu tautas tērpos, daudzo skatītāju aplausu pavadījumā. Vakarā tika izpildītas tautas dziesmas un dejas radošo kolektīvu izpildījumā: „Kupaļinka”, „Ļanok”, „Pauļinka”, „Spadčina”, „Praleski”, skanēja dzeja un solo dziesmas.

           Vakara vadītāja, Baltkrievu kultūras centra vadītāja Žanna Romanovska demonstrēja vēsturisku Vitebskas reģiona kostīma rekonstrukciju un plašāk iepazīstināja ar vīriešu un sieviešu kostīmiem. Sieviešu kostīma komplektā bija krekls, svārki, priekšauts, josta, veste un galvas rota. Krekls tika šūts no pašdarināta linu auduma. Austiem vai izšūtiem rakstiem no sarkanas vai sarkani melnas dzijas tika rotātas krekla piedurknes, plecu daļa, apkakle un aproces. Svārki tika darināti no vilnas vai lina auduma, atšķīrās ar dažādajām krāsu gammām un rakstiem (svītras, rūtiņas). Balts lina priekšauts harmonizējās ar krekla košajiem ornamentiem. Veste – svētku kostīma sastāvdaļa, tika darināta no rūpnīcā ražotiem audumiem (zīds, samts, brokāts), bagātīgi tika rotāta ar izšuvumiem. Kostīma sakrālais elements – josta, tā varēja būt austa, pīta vai adīta un veidota dažādā krāsu gammā, bagātīgi rotāta ar ornamentiem.

         Vakars tika saistīts ar starptautisko dzimtās valodas dienu, tieši tāpēc izzinošā pasākuma laikā skatītāji dzirdēja un iemācījās daudz dažādus skanīgus baltkrievu vārdus. Baltkrievu kultūras un izglītības  biedrības “Uzdim” locekle Valentīna Anikina un kora kapellas “Spadčina” soliste Regīna Rodikova Baltkrievu kultūras centram dāvāja pašdarinātu austu lina audumu un senus baltkrievu austos dvieļus – rušnikus, šīs dāvanas tika dāvātas topošajai muzeja ekspozīcijai. Sekojoši, katrs dāvātais priekšmets tiks atzīmēts, un tā autors saņems pateicības rakstu, kā arī viņa vārds tiks ierakstīts Latgales baltkrievu muzeja veidotāju hronikā.

         Nākošā Latvijas baltkrievu bagātā vēstures lappuse tiks veltīta tautas tērpa sakrālajam priekšmetam – jostai. Tā tiks atvērta martā un notiks meistarklašu vakarēšanas veidā.

Informaciju sagatavoja:

Baltkrievu kultūras centrs