Jautājumi domei


Uzdod jautājumu!




Sākums | Sabiedrība | Kultūra » | Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

07-02-2018

Latvijas simtgadē atvērsim baltkrievu dārgumu lādi!


2018. gada 31. janvārī Daugavpils Baltkrievu kultūras centrā (CBK) startēja projekts ar nosaukumu «Куфар беларускіх скарбаў» (“Baltkrievu dārgumu lāde”), veltīts Latvijas Republikas simtgadei. Mākslinieciski novadpētnieciskā akcija turpināsies visa gada garumā ar dažada veida pasākumiem, kuros skatītāji tiks iepazīstināti ar baltkrievu materiālo un nemateriālo mantojumu. Projekts noslēgsies ar festivāla “Baltkrievu gadatirgus Daugavpilī” koncertu un muzeja ekspozīcijas atklāšanu.

Jau no seniem laikiem dažādās kultūrās tiek izmantotas lādes. Ilgu laiku tāda koka kaste tika uzskatīta par universālu mēbeļu pamatpriekšmetu. Lāde pildīja galda, krēsla un gultas funkcijas, tajā tika glabāts apģērbs, sadzīves priekšmeti, dārgumi, kā arī partikas produkti (graudi, milti, speķis u.c.). Lādes darināja no priežu un egļu dēļiem uz figūras kājiņām – balstiem, bieži uz koka vai kaltiem riņķiem. Sānos piestiprināja rokturi, uz priekšējās sienas – slēdzeni. Nereti lādi rotāja mākslinieciskās apcinkošanas dzelzs, svītras veidā. Ar laiku parādījās dekoratīvi mākslinieciskā apgleznošana.

Baltkrievu tautas kultūrā lāde (куфар) bija kā maģisks kulta objekts. Tā ieņēma svarīgu lomu kāzu un citu godu svētkos, to apdziedāja dziesmās un paražās. Lādēs tika glabāts pats vērtīgākais un dārgākais, kas piederēja mūsu senčiem.

Gatavojoties Latvijas simtgadei, Baltkrievu Kultūras centrs atvēra savu „Baltkrievu dārgumu lādi”, kurā šī gada laikā tiks ielikti sakrāli autentiskie darinājumi: izšūtie dvieļi – rušniki, austie galdauti un segas, austas jostas, šūtie tautas tērpi un citi roku darba darinājumi, kas ir baltkrievu materiālais mantojums. Katrs projekta pasākums tiks veltīts vienam vecmāmiņas pūra lādes priekšmetam. Par pirmo tēmu kļuva rušniks «Матулін ручнік» – kā tīrības un dzimtās mājas simbols.

Rušniks pavadīja cilvēku no dzimšanas līdz nāves dienai. Jaundzimušo bērniņu lika uz linu rušnika, ar rušniku tika rotāta ikona, vedēji jaunajam pārim pirms laulāšanās apsēja rokas ar linu dvieli un laulību ceremonijas laikā otro lika zem kājām. Bija ikdienas rušniki, ar kuriem klāja galdu, kā arī tajos noslaucīja rokas, bēru dienā ar rušniku kapā tika nolaists zārks.

Pasākuma atklāšanā Baltkrievu Kultūras centra vadītāja un Baltkrievu kultūrizglītības biedrības „Uzdim” pārstāve Žanna Romanovska visus plašāk iepazīstināja ar projekta ideju, pastāstīja par lādēm - to nozīmi un veidiem, par materiālo un nemateriālo baltkrievu mantojumu, kā arī bija pirmā, kas papildināja pūra lādi ar īstu baltkrievu rušniku no Vitebskas apgabala, kuru biedrībai dāvina vecākā biedrības „Uzdim” biedre Valentīna Abuškeviča.

Vakara viesus un dalībniekus sveicināja Daugavpils Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Vita Viļevko, kura atzīmēja Latvijas Republikas simtgadei veltītā baltkrievu projekta svarīgumu un aktualitāti.

Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāta Daugavpilī konsule Antoņina Struņevska savā sveicienā izcēla tautas tradīciju saglabāšanas svarīgumu un pūra lādē ielika dāvanu no Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāta: rušniku ar izšūtu Baltkrievijas simbolu – stārķi, kas arī ir attēlots biedrības „Uzdim” logotipā.

Pasākuma apmeklētāji Baltkrievu mājā tika patīkami pārsteigti un aizkustināti līdz sirds dziļumiem ar stāstiem un mājīgo atmosfēru. Skatītājiem bija iespēja nokļūt īstā baltkrievu lauku mājā, kur bieži notika šādas siltas un mājīgas vakarēšanas «вячорки», kur tradicionālo fonu veidoja māmiņas un vecmāmiņas pašdarinātie austie un izšūtie rušniki. Vīrieši un sievietes, tērpušies tautastērpos, sēdēja uz soliņiem un, darot darbus, dalījās bērnības atmiņās, dziedāja dziesmas dzimtajā baltkrievu valodā par mājām, mātēm un rušnikiem, skaitīja dzeju un dejoja.

 Vakara vadītāja Gaļina Sontocka prezentēja visu baltkrievu rušniku apgabalu īpašības, stāstīja par tajos izšūtajiem ornamentiem un rakstiem, par to nozīmi un simboliku. Stāstījumu papildināja vizuālā prezentācija par lādēm un austajiem dvieļiem – rušnikiem. Vēlāk Gaļina Francevna paņēma rokās savas vecmāmiņas Konstancijas darināto rušniku, kurš nāk no Grodņas apgabala, kuram ir vairāk nekā 100 gadu, un izstāstīja par to aizraujošu stāstu. Skatītāji bija aizkustināti ar šīm atmiņām, kā arī emocionālajiem stāstiem par Marijas Pometjko un Zinaīdas Siliņas (Grodņas apgabals), Inessas Kozlovskas (Gomeļas apgabals), Jeļenas Bučeļas (Vitebskas apgabals) vecmāmiņu un māmiņu rušnikiem, kuri ir atvesti no savām dzimtajām mājām Baltkrievijā.

 Pasākumā izskanēja daudz lirisku dziesmu Baltkrievu kultūras centra mākslas kolektīvu: folkloras ansambļa „Kupaļinka”, kora kapelas „Spadčina”, solistu Anastasijas Lukašenko, Inessas Kozlovskas, Nadježdas Svirkovičas, Zinaīdas Siliņas izpildījumā. Skanēja dzejoļi un mazas teatralizētas miniatūras ar teātra studijas „Pauļinka” dalībniekiem. Stilizētā deja «Рушник» dziesmas pavadījumā ar Staņislava Volodjko vārdiem, kuru izpildīja ansamblis „Ļanok”, aizkustināja skatītājus līdz asarām. Pasākuma izskaņā vokāli instrumentālais ansamblis „Praļeski” izpildīja dziesmu „Nekur nav tik labi kā mājās” baltkrievu un latviešu valodā.

Latvijas baltkrievi ir divtik laimīgi, jo viņiem ir divas mājas: etniskajā pilsētā Baltkrievijā, kur glabājas ģimenes saknes un atdusas senči; un Latvija, kur tie dzīvo ne vienu vien simtgadi, kur dzimuši viņu bērni un mazbērni un turpinās dzimtas gaitas. Par šīm vērtībām runāja Žanna Romanovska, noslēdzot radošo vakaru.

Pasākuma laikā daudzi sev atklāja jaunu lappusi par vēsturiski bagātajiem baltkrieviem Latvijā, dzirdēja un redzēja visu to, kas ir kļuvis par materiālo un nemateriālo baltkrievu kultūras mantojumu.

Baltkrievu Kultūras centrs aicina Latgales iedzīvotājus ņemt dalību akcijā un ziedot baltkrievu sadzīves priekšmetus, lai kopīgi izveidotu muzeja eksponātus. Katrs dāvātais eksponāts tiks atzīmēts ar pateicības rakstu, savukārt dāvinātāja vārds tiks minēts Latgales baltkrievu muzeja izveidotāju hronikā.

Nākošais projekta „Baltkrievu dārgumu lāde” pasākums tiks veltīts baltkrievu nacionālajam tērpam, kurš notiks 2018. gada 21. februārī plkst. 17.30 Baltkrievu kultūras centrā (Daugavpils, Alejas iela 68-1A). Sirsnīgi ielūdzam Jūs!

 

Informāciju sagatavoja:

Baltkrievu kultūras centrs




Atpakaļ