18-01-2018

Liepājas simfoniskais orķestris Koncertprogrammā SIBĒLIUSS UN ČAIKOVSKIS

15. februārī plkst. 18.00 Daugavpilī, Vienības nama koncertzālē, viesosies Liepājas Simfoniskais orķestris diriģenta GINTARA RINKEVIČA vadībā, piedāvājot daudzveidīgu programmu, kurā ietverta gan jaunlaiku latviešu simfoniskā mūzika, gan somu un krievu klasiķi. Kopā ar orķestri uzstāsies arī jaunais un talantīgais vijolnieks DANIILS BULAJEVS.

Liepājas Simfoniskais orķestris ir vecākais orķestris Baltijas valstīs. Latvijā tas aizvien ir vienīgais profesionālais orķestris ārpus galvaspilsētas. 137. sezonā par orķestra galveno diriģentu un māksliniecisko vadītāju ir kļuvis viens no izcilākajiem, starptautisku atzinību guvušiem lietuviešu diriģentiem Gintars Rinkevičs. Viņš ir arī Lietuvas mūzikas un teātra akadēmijas profesors, Lietuvas Valsts simfoniskā orķestra dibinātājs, mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents.

Vijoļkoncerta solo partiju izpildīs 13 gadus vecais Daniils Bulajevs, kurš vijoli un klavieres sācis spēlēt trīs gadu vecumā. Četru gadu vecumā sācis spēlēt kamerorķestrī un apmeklēt Pārdaugavas mūzikas un mākslas skolu, savukārt piecu gadu vecumā uzsācis mācības P. Čaikovska Maskavas Valsts konservatorijas mūzikas skolā un E. Dārziņa mūzikas skolā Rīgā. Pirmo reizi kopā ar simfonisko orķestri Daniils Bulajevs uzstājies septiņu gadu vecumā, viņš ir vairāku starptautisku bērnu konkursu un festivālu laureāts.

Par mūziku

Latvijas komponista Platona Buravicka skaņdarbā "Viļņi. Vibrācijas. Priekšnojautas" jūtama gan lirika, gan misticisms, un komponists aicina iedziļināties apskaidrotu izjūtu sfērā, kur netrūkst psiholoģiskas izteiksmības un vērīguma.

Izcilā somu komponista Žana Sibēliusa Vijolkoncerts Remažorā op. 47 ir neapstrīdama žanra klasika, kaut gan jau kopš neveiksmīgā pirmatskaņojuma 1904. gadā pret šo koncertu attieksme mēdz būt dažāda – no apbrīnas līdz pilnīgam noliegumam, bet jebkurā gadījumā tas ir pasaulē regulāri izpildīts un labi pazīstams skaņdarbs. Šis ir Sibēliusa vienīgais sacerējums, kas sarakstīts koncerta žanrā, kaut arī viņš komponējis mazākas formas darbus soloinstrumentiem un orķestrim. Interesanti, ka pazīstamais britu mūzikas vēsturnieks  Donalds Tovijs koncerta pēdējo daļu draudzīgi ironizēdams nodēvējos par "polārlāču polonēzi".

Pēteris Čaikovskis ir Krievijas 19.gadsimta mūzikas romantisma spilgtākais pārstāvis. 5.simfoniju miminorā op.64 komponists radīja 1888.gadā, un arī par šo darbu kritiķu sākotnējās atsauksmes bija samērā pretrunīgas. Arī pats komponists uzskatīja, ka 10 gadus agrāk sarakstītā iepriekšējā simfonija bijusi veiksmīgāka. 5.simfonijā jūtama drāmas un traģēdijas simbioze, skarti dziļi filozofiski jautājumi, tajā skaitā liktens tēma.

Informācija: Latviešu kultūras centrs, www.vienibasnams.lv, t. 65426691