19-09-2017

Ludzā tika atklātas Baltkrievu kultūras dienas Latvijā

2017.gada 16.septembrī Ludzas Tautas namā notika svētku pasākums, veltīts baltkrievu tautas dzejnieku Jankas Kupalas un Jakuba Kolasa daiļradei, kuru organizēja Ludzas baltkrievu biedrība “Krinica”, sadarbībā ar Zilupes baltkrievu biedrību “Praļeska” un Daugavpils Baltkrievu kultūras centru. Koncerts deva startu rudens Baltkrievu kultūras dienām, kuras noritēs daudzās Latvijas pilsētās.    

2017.gadā Ludza svin savu 840. jubileju. Tieši senākajai valsts pilsētai, pilsētai pie valsts robežas, pilsētai ar bagātu baltkrievu vēsturi tika gods atklāt Baltkrievu kultūras dienas Latvijā, kuras notiks daudzās pilsētās. Šogad kultūras dienas ir veltītas baltkrievu literatūras klasiķu Jankas Kupalas un Jakuba Kolasa 135. jubilejai. Par to, atklājot svētku pasākumu, teica Ludzas baltkrievu biedrības “Krinica” priekšsēdētāja vietnieks Anatolijs Lisovecs.

Ar apsveikuma vārdiem vērsās Ludzas novada domes priekšsēdētāja vietniece Jevgenija Kušča, Saeimas deputāts Aleksandrs Jakimovs (Ludza), atzīmējot nacionālo kultūru bagātību un vērtību Latvijas daudzveidībā.

Pasākumu vadīja Ludzas baltkrievu biedrības “Krinica” locekle Rita Kučāne, stāstīja par divu dzejnieku ieguldījumu baltkrievu literatūras dibināšanā. Zilupes baltkrievu biedrības “Praļeska” priekšsēdētāja Nataļja Mirchulava lasīja J.Kupalas un J.Kolasa dzeju, bet Zilupes vidusskolas audzēknes Jelizaveta Tumina un Katrina Matulenko deklamēja klasiķu pazīstamo dzeju.

Bet tālāk stafeti pārņēma Daugavpils. Baltkrievu kultūras centra (BKC) vadītāja Žanna Romanovska citēja no bērnības katram baltkrievam pazīstamās rindiņas: “Ад прадзедаў спакон вякоў нам засталася спадчына” (J.Kupala) un “Мой родны кут, як ты мне мілы! Забыць цябе не маю сілы” (J.Kolas). Ar šo divu tautas dzejnieku, dzimtenes un baltkrievu kultūras mantojuma zīmi notika svētku koncertprogramma, kuru sagatavoja Daugavpils Baltkrievu kultūras centra vokāli instrumentālais ansamblis “Praļeski” un teātra studija “Pauļinka”.

Tālajā 1922.gadā Daugavpils Valsts baltkrievu ģimnāzijas teātra pulciņš iestudēja lugu pēc J.Kupalas “Pauļinka”. Pulciņu vadīja Pauļinka Medjolka – ģimnāzijas skolotāja, viena no pirmajām Pauļinkas izpildītājām, dzejnieka mūza. Turpinot paaudžu saikni un tradīcijas, 2007.gadā Daugavpilī BKC tika dibināta teātra studija un tās pirmā luga bija “Pauļinka”. Tieši tāpēc studija tika nosaukta “Pauļinkas” vārdā. Šogad radošais kolektīvs nosvinēja savu 10.jubileju, parādot pirmizrādi – lugu “Ziemassvētku vakarā” pēc Valentīnas Kozlovskas stāsta. V.Kozlovska bija Latvijas starpkaru perioda Ludzas iedzīvotāja, kura mācījās Ludzas un Daugavpils baltkrievu ģimnāzijās, rakstīja dzeju un prozu baltkrievu valodā, tulkoja J.Raiņa dzeju baltkrievu valodā. V.Kozlovskas (Ljasnaja Kvetka) 110.gadadienai, kuru nosvinējām šogad, Minskā tika izdots krājums, kurā tika iekļauti arī viņas darbi. Grāmatas “Пятро Сакол. Валянціна Казлоўская. Выбраныя творы” tirāža ir 100 eksemplāri. Izdevējs Mihasj Kozlovskis, būdams Daugavpilī, uzdāvināja vienu eksemplāru BKC, citu – Ludzas novadpētniecības muzejam. Žanna Romanovska nodeva grāmatu – dāvanu muzeja darbiniecei Ritai Kučānei, kura rūpīgi izzina Ludzas baltkrievu vēstures lappuses un raksta pētnieciskos darbus. 

Ludzas skatītāji noskatījās izrādi “Ziemassvētku vakarā” pēc savas novadnieces stāsta , teātra studijas “Pauļinka” (režisore Inessa Kozlovska) izpildījumā, skanēja arī dziesmas baltkrievu, latviešu un latgaliešu valodās ansambļa “Praļeski” izpildījumā (vadītāja Anastasija Mališeva). Baltkrievijas Rakstnieku savienības loceklis Staņislavs Volodjko (Daugavpils) lasīja divus dzejoļus, veltītus J.Kupalam un J.Kolasam.

Svētku vakars noslēdzās uz svinīgā momenta. Saeimas deputāte, Rīgas baltkrievu biedrības “Prameņ” priekšsēdētāja un Latvijas baltkrievu savienības valdes locekle Jeļena Lazareva sveica visus svētkos un pastāstīja par radošo projektu “Belorusskij rušņik”, kuru izšuj Latvijas baltkrievu biedrības Latvijas Republikas simtgadei. Viļānu baltkrievu biedrības “Sjabri” priekšsēdētājs Viktors Gordeiko nodeva izšūto dvieli Zilupes baltkrievu biedrības “Praļeska” priekšsēdētājai Nataļjai Mirchulavai. Tagad Zilupes baltkrievi izšūs savas pilsētas vārdu un biedrības nosaukumu uz kopējā līna auduma.

Dažādu vietu uz Latvijas kartes, saistītu ar baltkrievu vēsturi un kas savijas ar Latvijas un Baltkrievijas vēsturiskajām personībām, ir ļoti daudz. Ludza – viena no tām. Izmantojot iespēju, Daugavpils delegācija 16.septembrī gāja pa baltkrievu pēdām. Ludzas novadpētniecības muzejā pastāvēja pie ģenerāļa Jakova Kuļņeva krūšu tēla, kurš piedzima Ludzā un gājis bojā 1812.gada Tēvijas karā Polockā. Vecajā kapsētā aizdedzām sveces un nolikām ziedus uz Olgas Saharovas –Nikonovičas (baltkrievu rakstniece, pazīstamā sabiedriskā darbinieka, folklorista, baltkrievu ģimnāzijas direktora Sergeja Saharova sieva un baltkrievu garīdznieka, III Valsts domes deputāta Feodora Nikonoviča meita) un Feodora Nikonoviča (cienījamā baznīcu un sabiedrības darbinieka) kapiem. Pateicoties viņam 1910.gadā notika svētās Jefrosinijas Polockas mirstīgu  atlieku no Kijevas uz Polocku transportēšana.Bijām pie Ludzas Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīcas, kur kādreiz F.Nikonovičs kalpoja par garīdznieku. Par finiša punktu novadpētniecības ceļojumā kļuva bijušās Ludzas baltkrievu ģimnāzijas ēka, kura šobrīd atrodas Latgales ielā. Paldies Ritai Kučānei par ekskursiju! Atmiņa dzīvo.  

Infromāciju sagatavoja:

Baltkrievu kultūras centrs