03-03-2017

SAULES SKOLĀ SKOLAS JUBILEJAI VELTĪTA TEKSTIMĀKSLAS IZSTĀDE

Izstāde „SAULES SKOLA. NO AMATA LĪDZ MĀKSLAI” veidota no Saules skolas krājuma, apzinot no 1992. gada veidotos lietišķās mākslas darbus – tekstilijas, virpotus  koka traukus, autortehnikās izpildītus telpas dizaina elementus. Ekspozīcijā vēlējāmies parādīt  kā skolā, apgūstot aušanas, rokdarbu un kokapstrādes amatu, audzēkņi pedagogu vadībā nonāca līdz mākslas un dizaina izpratnei un iegūtās prasmes spēja pielietot, veidojot laikmetīgus  mākslas darbus. 

Viena no nozarēm, kurā skolai visus gadus ir bijuši izcili panākumi, ir tekstilmāksla. Jau pirmajā gadā atjaunotajā Saules skolā darbu uzsāka tekstilmākslas un rokdarbu nodaļas. Tika pētīta etnogrāfija, apgūtas tradicionālās aušanas tehnikas. Audzēkņi auda dvieļus, lakatus, segas, jostas. Līdztekus tika meklēti izteiksmes līdzekļi, kas ļautu veidot mūsdienīgai videi atbilstošas tekstilijas.  

Skolā jau kopš  atjaunošanas pirmajiem gadiem strādā izcilas skolotājas - tekstilmākslinieces – Ineta Auzāne, Digna Gordijenko,  Ilona Linarte – Ruža. Neatsverams bija skolotājas  un gleznotājas Silvas Veronikas Linartes ieguldījums mācību metodikas izveidē. Par skolas pedagogiem kļuvušas tekstilmākslas nodaļas  absolventes Ieva Reitāle, Vera Semjonova, Jeļena Silivanova, pēdējos  gados skolotāju kolektīvam pievienojusies Dace Pudāne.

90-to gadu sākums bija laiks, kad vajadzēja daudz atjautības, lai trūcīgos materiālos apstākļos rastu idejas un iespējas realizēt mākslas objektus. Viens no skolas „atradumiem” bija grīdceliņi, tajos auduma atgriezumi pārvērtās daudzkrāsainos mākslas darbos.

Sākot no 2. kursa, tekstilmākslas nodaļas audzēkņi apguva gobelēnu darināšanas  prasmes, mācījās batiku un zīda apgleznošanu. Tekstilijās atspoguļojās kompozīcijas stundās apgūtās krāsu salikumu un faktūru attiecību likumsakarības.

Izcilākais tekstilmākslas nodaļas sasniegums – 20-tā gadsimta beigās un 21.gadsimta sākumā bija smalki izstrādātie gobelēni. Iedvesmojoties no dabas un etnogrāfijas vērtībām, tika veidotas laukumu un figurālas kompozīcijas, kurās vērīgs skatītājs pamanīs gan tautumeitas, gan ķekatniekus, gan sievas, kas pārcilā pūralādes saturu. Kvalifikācijas darbos viens autors dažkārt izstrādāja pat divus un trīs gobelēnus, veidojot vienotu ansambli.

Otra nozare, kas caurvijas skolas vēsturei, ir kokapstrāde. Jau pirmajā gadā atjaunotajā skolā tika izveidota kokapstrādes nodaļa, kur mācības uzsāka pieci audzēkņi. Skolotāja Gunvalža Smirnova vadībā tika veidotas etnogrāfisku priekšmetu kopijas, veidotas mēbeles, parādījās pirmie no līmētas koksnes virpotie trauki. Vēlāk kokapstrādes nodaļu vadītāji Ēriks Krumpāns un Paulis Lubgāns daudz uzmanības veltīja koktēlniecībai.  Vienmēr tika pētītas un izceltas koka dabīgās īpašības un koka struktūra.  Pašlaik koka izstrādājumu dizaina nodaļa skolas absolventa tēlnieka Māra Saršūna vadībā projektē un veido  mūsdienu  dizaina objektus.

Daudzi radoši risinājumi tika rasti, nodaļām sadarbojoties. Tā  tekstilmākslas nodaļa veidoja audumus, kurus izmantoja apģērbu kolekcijās, rokdarbu un tekstila nodaļas kopā  veidoja tautas tērpu kopijas. Interjera dizaineri telpu izveidē pielietoja dažādas auduma faktūras, savukārt topošie tekstilmākslinieki labprāt darbos izmantoja papīru. Kokapstrādes nodaļa veidoja mēbeles, bet tekstilmākslas nodaļas audzēkņi izgatavoja lampas, sēdmēbeles un tekstīlijas, kas  kļuva par mūsdienīga interjera elementiem.

Saules skolas skolotāju un audzēkņu  kopīgais darbs un radošie atradumi ir izveidojuši   skolu par  modernu dizaina izglītības iestādi, kurā tautas mākslas  tradīcijas transformējas mūsdienu dizaina produktu radīšanā.