22-08-2012

Dzintars viesojas Daugavpilī un tiekas ar izpilddirektoru. Daugavpiliešus aicina parakstīties un glābt Baltijas jūru

Pētījumi rāda, ka Baltijas jūras pašreizējais stāvoklis ir kritisks – jūras dzelmē plešas vairāku desmitu tūkstošu km² lielas mirušās zonas. Lai veicinātu izpratni par Baltijas jūras stāvokli un nākotnes perspektīvām, Baltijas jūras entuziasts, liepājnieks Dzintars Jūra, apvienojot spēkus ar Pasaules Dabas Fondu (PDF) un SEB banku, šovasar uzsācis ilgtermiņa iniciatīvu „Spēks ir tīrā jūrā”. Šodien, 22. augustā, Dzintars viesojās Daugavpilī, lai aicinātu iedzīvotājus parakstīt petīciju, tiktos ar Daugavpils pilsētas domes izpilddirektoru Andreju Kursīti un nodotu viņam īpašu brīdinājuma zīmi ūdens piemēslotājiem, kas drīzumā tiks uzstādīta pie kādas no pilsētas peldvietām.

„Es nespēju vienaldzīgi noraudzīties, kā mana jūra, mūsu Baltijas jūra mokās. Šobrīd ir pēdējais brīdis iesaistīties un glābt jūru, lai arī mūsu mazbērni varētu peldēties un sauļoties pie jūras, nevis turēties pa gabalu no milzu smirdīgā zupas katla, kas pieguļ gandrīz pusei mūsu valsts robežas. Jārīkojas ir šodien un man nepieciešams ikviena Latvijas iedzīvotāja atbalsts. Lai arī Daugavpils neatrodas jūras krastā, tomēr daugavpilieši katru dienu sūta vēstījumus uz Baltijas jūru ar Daugavas starpniecību,” norāda Dzintars Jūra.

Analizējot Baltijas jūras galvenās problēmas un mirušo zonu cēloņus, secināts, ka līdz pat 20% sauszemes piesārņojuma rada mājsaimniecību notekūdeņi un tajos esošie fosfāti, taču gandrīz 60% piesārņojuma rodas zemes apsaimniekošanas procesā. Šogad būtiski lēmumi, kas noteiks lauksaimniecības politiku līdz 2020. gadam, jāpieņem gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā. Tādēļ Dzintars aicina ikvienu apmeklēt viņa mājas lapu www.pdf.lv/dzintars un parakstīt petīciju, tādejādi iesaistoties Baltijas jūras glābšanā. Dzintars šovasar plāno savākt vairāku tūkstošu parakstu, lai aicinātu valdības pārstāvjus pieņemt lēmumus par ilgtspējīgu un atbildīgu zemes apsaimniekošanu.

„Daugavpils pilsētas iedzīvotāji rūpējas par savu pilsētu un tās neatņemamo daļu - upi Daugavu, ieguldot savas pūles, ik gadu piedaloties Lielā Talkā. Vairākas teritorijas: ezeru un upju krasti, meži un mežmalas, tiek atbrīvotas no atkritumiem. Tāpat pilsēta ļoti aktīvi piedalās dažādās aktivitātēs, kas vērstas uz dabas aizsardzību, vides izglītību un dabas daudzveidības saglabāšanu. Ne par velti pie mums divas pludmales ir apbalvotas ar augstāko ekosertifikātu - Zilo Karogu, un nenolaiž to jau sešus gadus pēc kārtas,” stāsta Daugavpils pilsētas domes izpilddirektors Andrejs Kursītis.

„Lai arī Latvijā pēdējos gados aizvien labāk tiek attīrīti notekūdeņi, veikalos vairs nevar nopirkt veļas pulverus, kas satur daudz fosfātus, tiek veiktas atsevišķas izglītības aktivitātes, tas vēl aizvien nav spējis glābt jūru. Lai uzlabotu Baltijas jūras stāvokli, ir nepieciešams rīkoties atbildīgi un pieņemt lēmums, kas gadu no gada ir atlikti. Mēs ceram uz valstsvīru atbalstu. Tīra jūra ir ne vien vides ieguvums, bet arī ilgtermiņa ekonomiskais ieguvums un iespēja izmantot jūras resursus arī nākotnē,” uzsver Ingus Purgalis, PDF jūras un saldūdens programmas vadītājs.

Ko ikviens var darīt Baltijas jūras labā?

Mājās – neizmantot fosfātus saturošus trauku mazgājamos līdzekļus. Izvēlēties ekoloģiski tīrus, veģetārus, vietējas izcelsmes produktus. Neiegādāties nepieaugušas, apdraudētas zivis.

Kustībā – maksimāli daudz izvēlēties nemotorizētus pārvietošanās līdzekļus (velosipēdu, airu, burulaivas u.c.); labāk vilcienu un autobusu, nekā automašīnu, kuģi vai lidmašīnu. Cienīt vārīgo jūras un piekrastes dabu.

Ievērojot tīrību un apsaimniekojot atkritumus – atcerēties, ka jūra un upe nav tualete un izgāztuve! Neizmantot jūru, ezerus un upes, lai mazgātos pats vai tajā mazgātu automašīnu. Censties samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties mazāk iepakotas preces vai videi draudzīgu iepakojumu.

Dzintars un viņa draugi cer uz Daugavpils iedzīvotāju atsaucību, jo kampaņas ietvaros veiktā pētījuma dati rāda, ka gandrīz 90% Latvijas iedzīvotāju būtu gatavi mainīt savus ikdienas paradumus un iesaistīties Baltijas jūras glābšanā. „Kopā ar Pasaules Dabas Fondu veicām pētījumu, kas rāda, ka gandrīz visi Baltijas iedzīvotāji Baltijas jūru uzskata par dārgumu, taču tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto zina, ka ūdens ir piesārņots. Tādēļ esam nolēmuši atbalstīt Dzintaru, lai, izglītojot iedzīvotājus, mainītu ekoloģisko situāciju Baltijas jūrā,” stāsta Agnese Strazda, jūrai draudzīgās SEB bankas korporatīvās komunikāciju vadītāja.

Pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūru par piesārņotu uzskata 56% Lietuvas un 53% Latvijas iedzīvotāju, krietni optimistiskāk ir noskaņoti aptaujātie respondenti Igaunijā, piesārņojuma faktu atzīstot tikai 32% gadījumu. Savukārt pilnībā pārliecināti, ka Baltijas jūra ir tīra, vien 3% aptaujāto Latvijā un Igaunijā un katrs 20 Lietuvas respondents (5%).

Par lielāko piesārņojuma avotu Latvijā (44%) un Lietuvā (64%) cilvēki uzskata dabā un jūrā izmestus cietos atkritumus, bet Igaunijas (31%) iedzīvotāji atzinuši, ka neattīrīti notekūdeņi jūrai nodara vislielāko postu. Lai arī eksperti uzsver, ka lauksaimniecība ir viens no lielākajiem piesārņojuma avotiem, iedzīvotāji uzskata, ka lauksaimniecība rada vismazāko risku, to atzinuši vien 5% Latvijas un Igaunijas, kā arī 4% Lietuvas respondenti. Tikai 1% aptaujāto norādījuši, ka viņiem nerūp, kas piesārņo Baltijas jūru.

Plašāk par „Spēks ir tīrā jūrā” aktivitātēm ikviens var uzzināt Dzintara mājas lapā www.pdf.lv/dzintars.

 Fakti par Baltijas jūru

Sīkākai informācijai:

Līga Ivanova

Dzintara palīdze

e: dzintars@pdf.lv

m: 2 64 64 686