12-12-2014

Speciālisti uztraucas par vēl neatklātajiem akromegālijas slimniekiem

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijā 12 pacientiem atklāta reta un bīstama slimība - akromegālija. Tā ir saslimšana, kurai raksturīga pastiprināta augšanas hormona izdalīšanās pieauguša cilvēka organismā. Saskaņā ar endokrinologu datiem, šobrīd Latvijā uzskaitē ir 88 šādi pacienti, tomēr Eiropas valstu akromegālijas reģistra dati apliecina, ka mūsu valstī varētu būt aptuveni 150 - 260 neatklāti akromegālijas slimnieki. Speciālisti brīdina, ka neārstēta šī slimība var izraisīt nāvi, bet savlaicīgas atpazīšanas gadījumā to ir iespējams apturēt.

„Ar dažādām retām slimībām mūsu reģionā nākas saskarties ik pa laikam. Gadā vidēji akromegāliju konstatējam vienam līdz diviem pacientiem. Parasti uz vizīti pie speciālista – endokrinologa nosūta ģimenes ārsts, kurš konstatē kādus slimībai raksturīgus simptomus – izmaiņas cilvēka izskatā, pastiprinātu svīšanu un iekšējo orgānu problēmas. Pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, pacients tiek izmeklēts un nosūtīts uz analīzēm,” stāsta Daugavpils reģionālās slimnīcas Centra poliklīnikas endokrinologs Jeļena Sokolova.

“Diemžēl, daudzi akromegālijai raksturīgie simptomi „paliek” pie ģimenes ārstiem. Viena no tādām ir pastiprināta krākšana, kas var norādīt uz akromegālijas izraisītām sekām. Ne vienmēr cilvēki paši saprot, ka ārstam būtu jāpastāsta, ka pēdējā laikā ir palielinājies kājas vai rokas izmērs. Tādēļ vismaz reizi gadā gan ģimenes ārsti, gan sabiedrība kopumā būtu jāizglīto par šīs slimības pazīmēm, lai nerodas situācija, kad savlaicīgi ārstējama slimība paliek bez ievērības un cilvēkiem dēļ šīs slimības nākas ciest ilgstoši,” norāda endokrinoloģe Jeļena Sokolova.

Pirmie redzamie akromegālijas simptomi ir akcentētas lūpas, uzacu pauguri, uz priekšu izvirzīts apakšžoklis, deguna un ausu palielināšanās, parādās atstarpes starp zobiem, āda kļūst biezāka, balss rupjāka, rokas un pēdas kļūst lielākas. Izmaiņas ārējā izskatā notiek ļoti lēni un cilvēks pats tās var nepamanīt. Tādēļ ir pareizi, ja uz šīm pārmaiņām izskatā norāda līdzcilvēki vai ievēro ģimenes ārsts. Pie biežāk novērotajiem simptomiem jāpieskaita arī jau pieminētā krākšana, galvassāpes un plaukstu svīšana. Tos būtu jāatpazīst ģimenes ārstiem, veicot speciālas asins analīzes un pēc tām nosūtot pie endokrinologa.

Akromegālija būtiski ietekmē pacientu dzīves kvalitāti – 70% pacientu attīstās miega apnojas sindroms, kad cilvēkam gulēšanas laikā uz brīdi apstājas elpošana, ir pastiprināta krākšana; pēc 55 gadu vecuma ir lielāks resnās zarnas audzēja risks, salīdzinot ar pacientiem bez akromegālijas. Ir pierādīts, ka 80% neārstētu akromegālijas pacientu mirst no asinsrites sistēmas slimībām, nesasniedzot pat 60 gadu vecumu. Akromegālijas pacientu paredzamais dzīves ilgums ir par 10 līdz 15 gadiem mazāks.

Iespējamos akromegālijas simptomus iespējams konstatēt, atbildot uz vienkāršiem testa jautājumiem:

1. Vai Jūsu gredzens vairs nav viegli pārslidināms pār pirkstu?
2. Vai pēdējo piecu gadu laikā ir palielinājies Jūsu kurpju izmērs?
3. Vai Jūs moka skaļa krākšana un tās laikā novērojamas pauzes elpošanā?

Ja kaut uz vienu no šiem jautājumiem atbilde ir pozitīva, jādodas pie sava ģimenes ārsta vai speciālista – endokrinologa. Ja izmeklējumi apliecina, ka cilvēkam ir akromegālija, ārstēšanas galvenais mērķis ir augšanas hormona normalizēšana asinīs. Atkarībā no situācijas, ārsti nozīmē ķirurģisku iejaukšanos, staru terapiju, kā arī medikamentus, lai samazinātu šīs slimības izraisītās komplikācijas un samazinātu mirstības risku.

Plašāka informācija:

Sabīne Zālīte, komunikācijas konsultante

E-pasts: sabine.zalite@ogilvy.lv

Tālr. nr.: 26198363