22-10-2014

Triju valstu pašvaldību speciālisti ģenerēja sadarbības idejas

Lai iepazītu kaimiņvalstu pašvaldību darbu, kā arī gūtu papildu pieredzi, iespaidus un jaunas idejas kopīgu projektu realizācijai, Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība,  projekta „TREŠAIS SOLIS” (LLB-1-083) ietvaros veiksmīgi realizēta savstarpējās pieredzes apmaiņa.

Kopīgai nākotnes plānošanai un ilgtspējīgai sociālajai un ekonomiskajai attīstībai Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pierobežas teritoriju pašvaldību speciālisti piedalījās stažēšanās programmā, iepazinās ar kaimiņvalstu pašvaldību darbu, sasniedzot mērķi paātrināt divpusējo un trīspusējo projektu izstrādi, kā arī palielināt kopīgu pasākumu apjomu un kvalitāti. Stažēšanās programmas dalībnieki satikās ar speciālistiem, apmeklēja sociālās, veselības aprūpes iestādes un kultūras mantojuma objektus vairākās Baltkrievijas, Lietuvas un Lietuvas pašvaldībās.

Katras valsts pašvaldība dalījās sava pieredzē, rādot veiksmīgākos projektus, kā arī stāstot par problēmām un to  risinājumiem. Pārdomās par stažēšanos Baltkrievijas Republikas pilsētās - Braslavā, Postavi, Glubokoje un Novopolockā, kas norisinājās  no 2014. gada 21. līdz  24. janvārim, dalījās Ludzas novada pašvaldības projektu vadītāja Ilona Rimša: “Apmeklējot rajonu centru kultūras, izglītības, sporta, medicīnas, sociālās aprūpes iestādes, iepazināmies ar šo iestāžu un rajonu teritorijā esošo ražošanas, pārtikas pārstrādes u.c. uzņēmumu  -  gan valsts, gan privāto – sadarbību, kā rezultātā mācību, kultūras vai cita iestāde papildus valsts piešķirtajiem līdzekļiem piesaista ārpusbudžeta līdzekļus, kas nav raksturīga Latvijai, tāpēc pārsteidza un ieinteresēja. Piemēram, Glubokoje 1. vidusskola ar vietējā gaļas pārstrādes kombināta palīdzību vasarā audzē graudaugus, vēlāk tos realizē un iegūst papildus līdzekļus, ko izlieto pēc saviem ieskatiem. Turklāt, skolā atrodas arī gaļas pārstrādes cehs, kur no kombināta sarūpētās gaļas tiek sagatavoti pusfabrikāti visām pilsētas izglītības iestādēm. Līdzīgs sadarbības modelis darbojas praktiski visās iestādēs, bet īpaši pārsteidza Postavi mēbeļu centrs. Uzņēmums, kura pamatdarbības sfēra ir koka durvju un logu izgatavošana eksportam, ir izveidojis un par saviem līdzekļiem uztur futbola akadēmiju. Viss redzētais un atšķirīgais rosināja  uz "svaigām domām" un jaunām idejām!”

Kārsavas novada domes  deputāta Viktora  Indričāna vērtējums: “ Piedalījos stažēšanās programmā Baltkrievijā no 2014. gada 2. jūlija līdz 5. jūlijam. Apmeklējot Rosonu rajonu un Glubokoje pilsētu, iepazinos ar uzņēmējdarbību, izglītības iestādēm, lauku tūrismu un pašvaldību darbu. Uzmanību piesaistīja sakārtotā vide, sociālās aprūpes organizācija pašvaldībās un savdabīgs izglītības iestāžu noformējums. Notika pārrunas ar Eiroreģiona "Ezeru zeme" Baltkrievijas pārstāvjiem par sadarbību profesionālās izglītības jomā. Stažēšanās  spilgtākais moments bija Glubokoje pilsētas 600 gadu svinēšanas pasākumi un kontaktēšanas ar dažādu valstu pārstāvjiem. Manam darbam noteikti  noderīgi  būs iegūtie personiskie kontakti un  informācija par iespējām sadarboties ar citu valstu pašvaldībām.”

Baltkrievijas delegācijas viesošanās Latvijā notika jau 2013. gada decembrī, tā bija pirmā no visām pieredzes apmaiņas ciklā paredzētajām vizītēm, kurai sekoja arī Latvijas un Lietuvas pārstāvju braucieni uz Baltkrieviju. Latvijā un arī Lietuvā viesojās dažādu jomu pārstāvji no Baltkrievijas Braslavas, Rossoni, Glubokoje un Novopolockas rajoniem.

Projekta koordinators Baltkrievijā Mihails Orehovs uzsvēra, ka galvenais programmas mērķis bija veicināt sociālekonomisko attīstību, un kā viens no pieredzes apmaiņas veidiem bija stažēšanās triju valstu pierobežas teritoriju pašvaldību institūcijās. Stažēšanās laikā bija izveidotas nelielas delegācijas, kuras  apmeklēja pēc iespējas vairāk attiecīgo valstu pašvaldības, apgūstot labās prakses piemērus un salīdzinot pašvaldības darba metodes.

Dalīšanos pieredzē un jaunu ideju apgūšanu pozitīvi vērtēja ikviens programmas dalībnieks.

Daugavpils pilsētas domes Attīstības departamenta telpiskās attīstības plānotāja Helēna Trošimova: „Stažēšanās programmas novērtējums ir pozitīvs, jo viss tika kvalitatīvi saplānots un noorganizēts. Īsā laikā posmā varējām apgūt izpratni par Baltkrievijas Republikas pašvaldību darbu teritorijas attīstībā un plānošanā, nodibināt jaunus kontaktus un noteikt kopīgas potenciālās projektu idejas, ņemot vērā gan Latvijas, gan Baltkrievijas pilsētu vēlmes un vajadzības. Manuprāt, stažēšanās programma bija vērtīga un noderīga ikvienam speciālistam, jo tā ļāva identificēt un saprast sadarbības partnera vajadzības jaunā skatījumā un lika padomāt par būtiskām lietām, galvenais – stažēšanās palīdzēja rast risinājumus dažādām jaunām idejām.”

Daugavpils, Krāslavas, Preiļu, Aglonas, Rēzeknes un Ludzas novadu pašvaldības savus viesus iepazīstināja  ar būtiskāko informāciju par novadu. Savukārt novada pašvaldības speciālisti sniedza ieskatu realizētajos un plānotajos dažādu jomu projektos, kultūras un tūrisma dzīvē.

Arī Lietuvā norisinājās starptautiskās četru dienu speciālistu stažēšanās programmas. Katru valsti pārstāvēja attīstības un plānošanas, projektu vadības un sabiedrisko attiecību speciālisti no Balvu, Krāslavas, Daugavpils, Aglonas, Kārsavas, Riebiņu, Rēzeknes un Viļānu novadiem. 

Štažēšanās programmas ietvaros dalībnieki apmeklēja vairākas Lietuvas pašvaldības – Zarasai, Visaginas, Švenčionis, Utenu, Anikščai u.c., kur tikās ar attīstības un investīciju piesaistes speciālistiem un apskatīja pašvaldību ievērojamākos apskates objektus. Dalībnieki pārrunāja kopīgas sadarbības iespējas, dalījās pieredzē un idejās.

„Pierobežas pašvaldības Latvijā un Lietuvā ir līdzīgas, līdz ar to mums ir kopējas sociālekonomiskās attīstības intereses. Krāslavas novada pašvaldība šobrīd cieši sadarbojas ar Zarasu, Ignalinas un Utenas pašvaldībām. Kopā īstenotas infrastruktūras, izglītības un uzņēmējdarbības attīstības aktivitātes, taču darbības lauks ir plašs, idejas sadarbībai - neizmērojamas. Komunicējot ar pašvaldību attīstības ekspertiem, izkristalizējās ideja nākamos projektus īstenot radošās uzņēmējdarbības jomā”, pārdomās dalījās Krāslavas novada domes Telpiskās plānošanas un projektu speciāliste Gunta Ahromkina.

Viesojoties pašvaldībās, programmas dalībnieki iepazinās ar izglītības, kultūras un sporta iestāžu darbību. Amatniecības un radošo nodarbību centriem, bibliotēkām, mākslas galerijām, biznesa inkubatoriem, kā arī dažādiem tūrisma apskates objektiem.

Kā atzina Latvijas delegācijas pārstāvji, kuri viesojās Lietuvas pašvaldībās, viņiem bija iespēja nevien apgūt dažāda veida pieredzi, bet darboties arī praktiski, grebt koku, izgriezt papīra taureņus, kā arī iepazīt Švencionys ārstniecības augu pārstrādes fabriku, kas darbojas un saglabā tējas ražošanas tradīcijas Baltijā un visā Eiropā vairāk kā simts gadus.

Stažēšanās programmas dalībniece Sigita Āboliņa: “Visiem apmeklētajiem tūrisma objektiem caurvijās kopīga iezīme – tie visi būvēti un labiekārtoti, balstoties uz radošām idejām, interaktīviem un funkcionāliem risinājumiem. Tas ir veids, kā objektu padarīt interesantāku, pievilcīgāku, lai piesaistītu apmeklētājus un tūristus. Vēl viens ļoti svarīgs faktors ir rūpes par iedzīvotājiem, jo savā pašvaldībā viņiem jājūtas ērti.” 

Pozitīvi novērtēja stažēšanās programmas iespējas arī Lietuvas pašvaldību pārstāvji, kuri atzina, ka gūtā pieredze un jaunās idejas, viesojoties gan Latvijā, gan Baltkrievijā,  bija noderīgas, rosinošas un bagātinošas.

Visas tikšanās pašvaldībās bija atvērtas un vērstas uz sadarbību, viesošanās laikā delegācijas guva daudz patīkamu iespaidu un jaunu ideju risinājumiem savās pašvaldībās. Nenoliedzami, svarīgākais un viens no būtiskākajiem ieguvumiem bija jaunas iepazīšanās ar kolēģiem no citām pašvaldībām – pieredzes un ideju apmaiņa, kas nākotnē sniegs iespējas turpmākai sadarbībai.

„Stažēšanās programma mums, Eiroreģiona „Ezeru zeme” triju valstu pārstāvjiem, apstiprināja ļoti svarīgu lietu, ka mēs esam tikai pašā sākumā, lai kopīgi realizētu vēl vairāk dažādus projektus, jo ideju un vēlmju ir daudz. Plānošanas, izglītības, kultūras, vides, tūrisma, biznesa un sociālās sfēras dalībvalstu pašpārvalžu pārstāvji, kuri atbildīgi par pašvaldību attīstību, sarunās un diskusijās apguva pieredzi, apzināja risinājumus un radīja nākotnes vīziju, attīstības ceļu,” atzīmēja projekta vadītāja, Eiroreģiona “Ezeru zeme” Latvijas biroja vadītāja Ilze Stabulniece.

Projekta budžets ir 299 880,60 EUR, t.sk. ENPI līdzfinansējums 90%- 269 892,54 EUR, nacionālais finansējums 10%- 29 988,06 EUR.

Informāciju sagatavoja:

Zane Ločmele

Eiroreģions „Ezeru zeme”

Latvijas birojs

Tel. +371 29 47 26 38

www.ezeruzeme.lv

Vispārēja informācija par Programmu

Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programma ir Baltijas jūras reģiona INTERREG IIIB Kaimiņattiecību programmas IIIA Dienvidu prioritātes turpinājums 2007. - 2013.gadam. Vispārējais Programmas stratēģiskais mērķis ir veicināt Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežu reģionu teritoriālo kohēziju, nodrošināt augsta līmeņa vides aizsardzību un ekonomisko un sociālo labklājību, kā arī veicināt starpkultūru dialogu un kultūras daudzveidību. 

Programma aptver Latgales reģionu Latvijā, Paņevežas, Utenas, Viļņas, Alitas un Kauņas apgabalus Lietuvā, kā arī Vitebskas, Mogiļevas, Minskas un Grodņas apgabalus Baltkrievijā. Kā Programmas Kopīgā vadības iestāde darbojas Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrija. Programmas oficiālā interneta vietne ir  www.enpi-cbc.eu.

Paziņojums par ES

Eiropas  Savienību  veido  28 dalībvalstis,  kas nolēmušas  pakāpeniski  apvienot  savu  kompetenci,  resursus  un  likteņus.  Piecdesmit  gadus  ilgā  paplašināšanās  perioda  laikā  tās  ir kopīgiem  spēkiem  izveidojušas  stabilitātes,  demokrātijas  un  ilgtspējīgas  attīstības  zonu, vienlaikus  saglabājot  kultūru  daudzveidību,  toleranci  un  personiskās  brīvības.  Eiropas Savienība  labprāt  dalās  savos  sasniegumos  un  vērtībās  ar  valstīm  un  cilvēkiem  aiz  ES robežām.

Par  publikācijas saturu ir atbildīgs Eiroreģions “Ezeru zeme” un tā nekādā veidā nevar tikt izmantota, lai atspoguļotu Eiropas Savienības uzskatus.