10-01-2014

Daugavpils Dzimtsarakstu nodaļas statistika par 2013. gadu

Reģistrēto laulību skaits: 482 (2012.g.-532, 2011.g.-535, 2010g.-457)

T.sk. baznīcā -76 (2012.g.114, 2011.g.-112, 2010.-105).

T.sk. ar ārzemniekiem 28

Laulība reģistrēta pirms 18 gadu vecuma sasniegšanas vienam vai abiem laulājamajiem -1 ( 2012.g.-4, 2011.g.-2, 2010. - nav).

Laulība reģistrēta ārpus dzimtsarakstu nodaļas (t.sk. ieslodzījuma vietās) -22, (2012.g.-28, 2011.g.-20,  2010.g. –17).

Laulību jubileju ceremonijas: “sudrabs” – 6, “zelts” – 9, „rozes”-1, citas-3

Visjaunākā līgava – 17 gadi, visvecākais līgavainis- 82 gadi.

 Visvecākā līgava 65 gadi.

75% pāru laulībā stājās pirmo reizi, 25% - atkārtoti. Reģistrēto laulību skaita samazināšanās skaidrojama ar to, ka daudzi jaunieši ir aizbraukuši darbā uz ārzemēm, bez tam laulībā pašreiz stājas tie pilsētnieki, kas dzimuši pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, bet tad dzimstība bija izteikti zema. Arvien vairāk pāru vēlas laulību ceremoniju ārpus Laulību nama (Marka Rotko Mākslas Centrā, Novadpētniecības un mākslas muzeja pagalmā, interesējas arī par iespējām reģistrēt laulības privātmāju pagalmos, restorānos un citās telpās vai vietās. Saskaņā ar likumu mūsu nodaļas darbības lauks ir pilsētas administratīvā teritorija. Ja pāri vēlas reģistrēt laulību Daugavpils novada teritorijā, viņiem jāsazinās ar Daugavpils novada dzimtsarakstu nodaļu.

Jau trešo gadu kopā ar uzņēmējiem organizē ģimenes vērtību popularizēšanas pasākumus „Gada kāzas” un „Līgavu parāde”, sadarbībā ar Daugavpils Universitāti  ieplānoti topošo ģimeņu izglītošanas bezmaksas kursus.

Dzimtsarakstu nodaļa  izsaka pateicību par dažādu pasākumu atbalstu SIA „Dautkom”, Daugavpils teātrim, laikrakstam „Seičas”, keramiķiem Saikovskiem, daudziem jo daudziem pilsētas un novada uzņēmējiem.

Samazinās šķirto laulību skaits: 2013.g.-374, 2012.g.-436, 2011.g.-459.

Dzimšanas reģistru skaits

846 ( 2012.g.-762, 2011.g.727, 2010.g.-749). No 846 jaundzimušajiem Daugavpils pilsētā deklarēti 782.

Dzimušo bez ziņām par tēvu skaits - 57 (2012.g.-51,2011.g.-52,  2010.g.-65).

Noteikta paternitāte (vecāki nesastāv laulībā, bet vīrietis labprātīgi atzīst bērnu par savu) 276 (2012.g.-210, 2011.g.-207, 2010.g.-228). Adoptēti 16 bērni, atradeņu nav.

Dzimuši 439 zēni un 407 meitenes,; dzimuši nedzīvi – 4

Pirmais bērns ģimenē 369 gadījumos, otrais – 360, trešais -81, ceturtais –14,piektais- 13, sestais – 4, septītais- 2, devītais - 3.

Vēl joprojām populārākais zēna vārds ir Artjoms, meitenēm vecāki visvairāk dod vārdu  Anastasija. Vēl populāri ir šādi bērnu vārdi: Nikita, Viktorija, Maksims Milana,Sofija, Aleksandrs, Darja, Jegors.

Reti vārdi: Arnela,  Aurēlija, Denelina, Enžela, Evlalija, Jesenija, Kataleja, Mia, Brendons, Dārijs, Demiāns, Laurins, Liams, Lotārs. Raksturīgi, ka samazinās latvisko vārdu skaits, bet vairāk bērnus nosauc rietumnieciskos un musulmaņiem raksturīgos vārdos. Tas arī ir saprotami, jo  reģistrē jaundzimušos, kuriem tēvi ir citu valstu piederīgie. Divkāršos vārdus saviem bērniem dod tie vecāki, kur viens no viņiem ir citas valsts pilsonis vai arī ļoti ticīgi vecāki.

Miršanas reģistru skaits

1198 ( 2012.g.-1418, 2011.g.-1413, 2010.g.-1553). Novērojama mirušo cilvēku skaita samazināšanās. Mirušas sievietes 642, vīrieši-556.

Nāves cēloņi ( sarindoti izplatības kārtībā: sirds un asinsvadu  slimības 527, onkoloģija-290, galvas smadzeņu slimības-69, vecums kā nāves iemesls- 40 gadījumos, pašnāvības – 31, ķermeņa traumas-12). Ļoti daudzos gadījumos nāve iestājas no alkohola izraisītām komplikācijām. Jāatzīmē, diemžēl, ka sirds asinsvadu slimības un onkoloģija kā nāves iemesli sastopami arvien biežāk un arvien jaunākiem cilvēkiem. Mirusi bērni un jaunieši līdz 30 gadiem – 10, 31-40 gadu vecumā miruši 17 cilvēki, 41-50 gadu vecumā-51, 51-65 gadu vecumā- 242, 66-74 gadu vecumā- 207, 75-85 gadu vecumā – 447,81-90 gados miruši 373 cilvēki, 91-100 gadus nodzīvojuši 69 cilvēki, viena sieviete mirusi 103 gadu vecumā. Sievietes dzīvo ilgāk un vislielākais miršanas gadījumu skaits sievietēm ir vecumā no 81 līdz 85 gadiem, vīriešiem risks dzīvībai iestājas jau pēc 50 gadiem.

Informāciju sagatavoja

Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Helēna Soldatjonoka