Jautājumi domei


Uzdod jautājumu!




Pilsēta | Pilsētas ziņas

Pilsētas ziņas

16-09-2013

Domes apbalvojums „Mūža ieguldījums” pasniegts Aleksandram Madelānam


12. septembrī Daugavpils Domes sēdē deputāti pieņēma lēmumu piešķirt Domes apbalvojumu „ Mūža ieguldījums” Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes dekānam Aleksandram Madelānam par ilggadēju pašaizliedzīgu kalpošanu cilvēku labā un garīgo vērtību izkopšanu, par patiesām rūpēm un ieinteresētību cilvēku likteņos,  palīdzību un milzīgo enerģiju. 16. septembrī apbalvojumu Aleksandram Madelānam pasniedza Domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis.

Jānis Lāčplēsis, pasniedzot apbalvojumu „Mūža ieguldījums” , pateicās Aleksandram Madelānam par darbu, par nesavtību, atbildību un cilvēku mīlestību. Madelāna kungs vienmēr ir ieinteresēts pilsētas dzīves aktualitātēs, līdzdarbojas dažādos pasākumos un aktīvi sadarbojas ar pašvaldību. Aleksandra Madelāna dzīves ceļš ir atgādinājums par mūžīgām vērtībām.

Aleksandrs Madelāns dzimis 1925.gada 5.martā Aglonas pagasta Skuju sādžā. Uzaudzis lielā katoliskā ģimenē, kur bija četri dēli un divas meitas. Mācījās Aglonas, no kurienes 1944. gadā iesaukts Sarkanarmijas 123. pulka 43. latviešu gvardes divīzijā. 1945. gada  atgriezies mājās kā otrās grupas invalīds. Pēc kara pabeidzis 12. klasi Aglonas vidusskolā un 1946.g. iestājies Rīgas katoļu Garīgajā seminārā. 1949. gada 18. septembrī tika iesvētīts par priesteri. Bīskaps P.Strods nozīmēja A.Madelānu par vikāru Rīgas Sv. Alberta draudzē.1953. gadā pēc bīskapa V. Zontaka apcietināšanas A. Madelānu nozīmēja par prāvestu Sv. Jēkaba katedrālē Rīgā, bet 1954. gada 12. janvārī LPSR Ministru Padomes Reliģijas kultu lietu padomes pilnvarotais aizliedza viņam darboties katedrālē, motivējot, ka viņš ir pārāk jauns. A. Madelāns tika nosūtīts atpakaļ uz Sv. Alberta draudzi un draudzes locekļu vidū iemantoja lielu autoritāti, tika uzskatīts par labāko sprediķotāju, lielā skaitā baznīcā pulcēja jaunatni. Tāpēc čeka (valsts drošības komiteja) uzsāka viņa vajāšanu. Kad A. Madelāns nepakļāvās čekas piedāvājumam sadarboties, viņam tika aizliegts pildīt priestera pienākumus, tika aprakstīta manta, uzlikti nesamērīgi lieli nodokļi. Taču tas nesalauza jaunā priestera ne garīgo, ne latvisko pārliecību. Administrators Julians Začests panāca priestera reģistrācijas atjaunošanu un A. Madelānu nozīmēja Grīvas draudzē par prāvestu un dekānu.
20 gadus - no 1960.līdz 1980.gadam - viņš darbojās Grīvas draudzē, vienlaikus apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes. 1980.gadā, kad nomira Krāslavas draudzes dekāns J. Samušs, A. Madelāns tika nozīmēts kā dekāns darbā uz Krāslavu, kur dievnamā atrodas Sv. Donata relikvijas. 1980. gada 6. novembrī pēc Daugavpils dekāna J. Vizuļa nāves A. Madelāns saņēma nozīmējumu darbā par Daugavpils Sv. Pētera draudzes dekānu, par kuru joprojām strādā. Pēc priesterības gadiem prāvests A. Madelāns joprojām saista ticīgos ar saturīgiem sprediķiem, Dieva un tuvākā mīlestību. Ilgajā priesteriskajā darbībā ir iemantojis daugavpiliešu atzinību.
Savu latviskumu un patriotismu A. Madelāns apliecināja arī Trešās atmodas laikā, iesvētot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu pie Daugavpils Universitātes.
2003. gada 8. novembrī A. Madelānam pasniedza Polijas Valsts prezidenta A. Kvašņevska piešķirto Zelta krustu par nopelniem.
2009. gadā Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu draudzes dekāns un prāvests Aleksandrs Madelāns saņem IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Informāciju sagatavoja Domes preses sekretāre L. Korsaka.




Atpakaļ