20-09-2012

Lielo pilsētu mēri Briselē aizstāv Latvijas pozīcijas nākamajam ES finanšu plānošanas periodam

Latvijas Lielo pilsetu asociācijas (LLPA) biedri, atgriežoties no divu dienu vizītes Briselē, informē, ka Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Komisijas (EK) pārstāvji uzsver katras valsts gatavības un argumentu būtisko nozīmi, aizstāvot savas interesēs gaidāmajās noslēdzošajās sarunās par finanšu sadalīšanu Eiropas Savienības (ES) 2014. – 2020. gada plānošanas periodam, kas nozīmē, ka Latvijas interesēs ir pēc iespējas ātrāk apstiprināt Nacionālo attīstības plānu (NAP)

“Mūsu vizīti Briselē uzskatām par ļoti vērtīgu, jo, tikai pakāpeniski runājot un pārliecinot ES lēmējinstitūciju pārstāvjus par Latvijas situāciju, plāniem un argumentiem, varam radīt izpratni par savu prasību pamatotību. Latvijai 2014. – 2020. gadā ir svarīgi saglabāt Kohēzijas politikas finansējuma apjomu vismaz līdzšinējā līmenī, lai varētu turpināt ceļu uz Latvijas izaugsmes paaugstināšanu, tādēļ arī vizītes laikā uzsvērām nepieciešamību atbalstīt priekšlikumu, ka tām dalībvalstīm, kuru IKP izaugsme (2007. – 2009. gadā) ir negatīva un attīstības līmenis salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm ir zemāks, bet kuras labi apgūst ES fondus, absorbcijas griezti ir augstāki nekā piedāvātie 2,5% no IKP. Latvijai ir labie piemēri, ko rādīt Briselē. Mēs esam panākuši daudz, veiksmīgi izejot no krīzes un pareizi un mērķtiecīgi ieguldot ES fondu līdzekļus, kas ir vienas no nozīmīgākajām investīcijām Latvijā. Briselē nauda ir, un Latvijas iedzīvotājiem savas dzīves kvalitātes uzlabošanai tā ir ļoti nepieciešama, bet, ja nerīkosimies, varam pazaudēt milzīgus līdzekļus (600 miljonus eiro) un līdz ar to apstādināt nozīmīgus attīstības projektus, t.sk. projektus par uzņēmējdarbības, transporta un publisko pakalpojumu infrastruktūras attīstību, visā valstī,“ skaidro Gatis Truksnis, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs, LLPA prezidents.  

Atbildot uz mēru jautājumu par NAP nozīmi sarunās par finanšu sadalījumu 2014.-2020. gadam, EP Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāja D.M. Hibnere norādīja, ka valstij jābūt skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm attīstībai ilgtermiņā, tādēļ būtisks ir dokuments par attīstības plānu un virzieniem, lai pamatoti argumentētu un aizstāvētu savas prasības  cīņā par nākamā perioda finanšu sadali.  Reģionālajam un valsts attīstības plānam ir jāpapildina vienam otru un noteikti jatop savstarpējā saskaņā. 

„Latvijai ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk apstiprināt NAP un līdz ar to arī mūsu tautsaimniecības galvenās attīstības prioritātes. Ņemot vērā smagās sarunas par nākamo Eiropas daudzgadu budžetu, tas būtu kā nozīmīgs papildu arguments sarunās par lielāku kohēzijas politikas finansējumu Latvijas attīstībai,” tikšanās laikā teica A.K.Kariņš, Eiropas Parlamenta deputāts.

„Tā kā ES Struktūrfondu līdzekļi ir vienīgais pilnībā garantētais investīciju avots Latvijai, NAP ir jābūt par pamatu ES Struktūrfondu efektīvai apgūšanai, kas sevī ietver arī līdzekļu optimālu sadali un projektu plānošanu visas Latvijas reģionālā mērogā. NAP ir arī jāiezīmē koordinētu un saskaņotu valsts attīstību visos pārvaldības līmeņos, kas atvieglotu darbu  pašvaldībām prioritāro darbības virzienu noteikšanā un nosprausto mērķu sasniegšanā, investīciju piesaistē un uzņēmējdarbības veicināšanā savās teritorijās. Tādējādi tiks radītas jaunas darba vietas un uzlabota sociālā un ekonomiskā infrastruktūra, kas, savukārt, nodrošinās līdzsvarotu ekonomisko attīstību valstī kopumā un veicinās tās izaugsmi ilgtermiņā,” skaidro I.Godmanis, Eiropas Parlamenta deputāts.

EP un EK pārstāvji, tiekoties ar LLPA, uzsvēra, ka priekšā gaidāma nopietna cīņa un daudz kas ir arkarīgs no katras valsts gatavības un argumentiem aizstavēt savas pozīcijas. Tāpat tika runāts par to, ka mazajām valstīm cīņā par naudas sadali jābūt ļoti vienotām gan ar partneriem EP, gan sabiedrotajiem savas valsts iekšienē.

Sarunās tika atzinīgi novērtēta Latvijas premjerministra V.Dombrovska līdzšinējā darbība, aizstāvot Latvijas prasības, jo valdības sarunas ar citām ES dalībvalstīm, EP un EK pārstāvjiem šobrīd ir ļoti svarīgs darbs. Vienlaicīgi tika arī atzīmēts, ka šajā darbā tieši pārdomāts un pamatots ilgtermiņa plāns būs tas instruments, kas palīdzēs sagatavot augsni veiksmīgām sarunām gada beigās, kad premjeram būs jāaizstāv Latvijas intereses.

Vizītes laikā Briselē notika tikšanās ar EP Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāju D.M. Hibneri un komitetejas locekli L. van Nistelroju , EP priekšsēdētāja vietnieku O.Vlašāku, EK Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta ģenerāldirektora vietnieku N.Popenu un ES Reģionālās politikas komisāra padomnieku S.Zotti. Tāpat notika arī tikšanās ar Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā A.K.Kariņu, R.Zīli un I.Godmani.

LLPA dibināta 2001. gada 23. augustā, lai īstenotu republikas pilsētu pašvaldību interešu aizstāvību un nodrošinātu interešu un tiesību pārstāvniecību gan valstī, gan ārpus tās robežām, kā arī veicinātu to savstarpējo sadarbību un attīstību.

LLPA biedri ir 9 lielās Latvijas pilsētas - Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils.

Papildus informācijai:

Aija Mazitāne, LLPA izpilddirektora asistente

Tālr. + 371 67223515

E-pasts: llpa@llpa.lv

Dagnija Dižbite, sabiedrisko attiecību konsultante

Tālr. + 371 29295837

E-pasts: dagnija.dizbite@mrsgrupa.lv