30-08-2016

Lai jaunajā mācību gadā bērni jūtas droši!

Vasaras beigās pilsētas ielās un namu pagalmos parādās arvien vairāk bērnu, kuri atgriezušies mājās pēc labas atpūtas laukos, vasarnīcās, nometnēs. Strauji tuvojas pirmais septembris, kad jāsāk domāt par skolas gaitām.

Vecākiem augusta beigās vajadzētu pārliecināties par to, vai bērns joprojām atceras mācītās gudrības, no kurām atkarīga viņa paša drošība un veselība. Ar bērniem jārunā par drošību, iespējamo traumatismu un dažādiem apdraudējumiem. Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka tas ir vecāku pienākums – nekad neatstāt vienu pašu bērnu līdz septiņu gadu vecumam, turklāt pieskatītājam jābūt vismaz 13 gadus vecam. Tiek sagaidīts, ka septiņu gadu vecumā, kad vairums bērnu uzsāk skolas gaitas, bērns jau spēs apzināties riskus, savu darbību sekas un ievērot vecāku izvirzītos noteikumus.

Sākumskolas vecuma bērnus ieteicams pavadīt uz skolu, kā arī sagaidīt pēc stundām un ārpusklašu nodarbībām. Situācijās, kad neviens no ģimenes nevar bērnu nogādāt skolā, vēlams sadarboties ar citiem vecākiem, lai mazajiem nebūtu jādodas ceļā vieniem. Bērnam būtu jāzina, kā sazināties ar saviem tuviniekiem, citām uzticamām personām un kā izsaukt palīdzību ārkārtas gadījumā. Nepieciešams izrunāt visus iespējamos riskus, kas ar ko bērns var saskarties savās ikdienas gaitās – par ugunsdrošību, darbošanos ar elektroierīcēm, dzīvokļa vai mājas atslēgšanu un aizslēgšanu, aizsargekipējuma nozīmi sportojot un citiem riskiem tuvākajā apkaimē. Vecākiem būtu jāizrunā ar bērnu, kā rīkoties dažādās situācijās – kādai būtu jābūt darbībai, ja dara pāri vienaudži, ja bērnu uzrunā svešs cilvēks, ko drīkstētu un ko nedrīkstētu pārrunāt ar citiem. Savukārt bērnam jāzina, ka, nonākot nepatīkamās vai bīstamās situācijās, viņš cilvēkiem jebkurā brīdī drīkst pateikt “Nē!” un doties prom.

Ne mazāk svarīga mūsdienās ir arī bērna drošība virtuālajās attiecībās. Uzturoties mājās, šķietami drošā vidē, liela daļa bērnu un jauniešu aktīvi komunicē ar pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem tiešsaistē, kur sastopamie riski ir ne mazāk nopietni, kā spēlējoties uz ielas. Nepieciešams izskaidrot bērnam, ka personiskas informācijas stāstīšana vai privātu bilžu sūtīšana pat šķietami uzticamam cilvēkam ir bīstama. Iespējams, bērnam būs drošāk, ja ar paroli tiek nobloķēta piekļuve internetam līdz brīdim, kad klāt ir vecāki, šai laikā ieplānojot mazajam citas nodarbes vai uzdevumus.

Jāatgādina bērniem, ka nedrīkst sēsties svešās automašīnās un runāt ar nepazīstamiem cilvēkiem, pieņemt no viņiem ēdienus vai dzērienus. Bērnu uzmanību saista dzīvnieki, taču vecākiem jāuzsver, ka svešiem dzīvniekiem tuvoties nedrīkst. Bērniem jāmāca neuzticēties un atteikt svešiniekiem, kas lūdz iedot telefonu, lai kādam piezvanītu. Svarīgi ir bērniem atgādināt, ka vērtīgas lietas, mobilais telefons, maks publiskās vietas nav jāizrāda, bet jāglabā somā vai citā svešām acīm paslēptā vietā, lai nepievērstu potenciālo zagļu uzmanību. Bērniem jāpiekodina ne skolā, ne uz ielas nevienam nestāstīt par ģimenes finansiālo stāvokli, iegādātajām vai uzdāvinātajām mantām un plānotajiem izbraukumiem. 

Vasaras bērni bieži vien pavada vietās, kur satiksmes plūsma ir minimāla vai tās nav vispār, tāpēc, atgriežoties pilsētā, bērnos apjukumu var izraisīt intensīvā transporta kustība. Autovadītājiem vajadzētu būt iecietīgiem un īpaši uzmanīgiem, lai laikus pamanītu bērnus un reaģētu uz viņu darbībām. Šobrīd pilsētā notiek daudzu ielu remonti, kuru dēļ ir apgrūtināta ceļa braucamās daļas šķērsošana. Vecākiem kopā ar bērniem vajadzētu izstaigāt nepieciešamos maršrutus un apgūt, kā pa tiem pārvietoties ir visdrošāk. Nav lieki bērniem atkal un atkal atgādināt, kā ir šķērsojama ceļa braucamā daļa. Jau tagad ieteicams pārliecināties, vai bērnam pie apģērba un somas ir atstarotāji. Sasniedzot 10 gadu vecumu, pēc attiecīga eksāmena nokārtošanas bērni drīkst iesaistīties satiksmē kā velobraucēji, ievērojot arī personīgās drošības noteikumus, obligāti lietojot ķiveri. Vecāki ir atbildīgi par to, lai bērni personīgajā transportlīdzeklī sēdētu aizmugurē viņiem paredzētos drošības sēdeklīšos, kā arī lietotu drošības jostas.

Sākoties mācībām, izglītības iestādēs bērni un jaunieši pavada lielāko savas dienas daļu, un līdzās zināšanu apguvei vienmēr aktuāls ir bijis arī jautājums par izglītojamo drošību gan iestādē, gan tās organizētajos pasākumos.

2013.gada 21.maijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.259 „Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 24.novembra noteikumos Nr.1338 „Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos””, kuru II’ nodaļā ir noteikta iestādes vadītāja darbība gadījumos, ja izglītojamais apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību. Rodoties šādai situācijai, par izglītojamā uzvedību pedagogs informē iestādes vadītāju, kurš savukārt nodrošina iespēju izglītojamajam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, mācības citā telpā sociālā pedagoga, izglītības psihologa vai cita pedagoga klātbūtnē, un šādas mācības citā telpā var ilgt no vienas mācību stundas līdz mācību dienas beigām. Iestādes vadītājam nekavējoties ir jāgriežas rakstveidā Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldē (Pārvalde) ar lūgumu nodrošināt nepieciešamā atbalsta personāla (psihologa, sociāla pedagoga u.c.) pakalpojumus, ja iestādē šādu speciālistu nav. Par izglītojamā uzvedību un nepieciešamo vecāku sadarbību ar izglītības iestādi vadītājs rakstiski informē vecākus, kā arī savā rīkojumā nosaka atbalsta personāla pienākumus turpmākai sadarbībai ar izglītojamo un vecākiem un atbalsta pasākumu izstrādāšanai. Ja izglītojamā uzvedībā nav uzlabojumu un vecāki nevēlas sadarboties ar izglītības iestādi, bet situācijas risināšanā vēlas iesaistīt citus speciālistus, vadītājs informāciju nosūta Pārvaldei, kura ir tiesīga sasaukt starpinstitūciju sanāksmi, kas lemj par turpmākajiem atbalsta pasākumiem izglītojamajam.

Attiecībā uz bērniem apkārtējās sabiedrības vērīgums ir ļoti nozīmīgs – ja redzam, ka kādam bērnam varētu būt nepieciešama palīdzība, viņš atrodas bīstamā vietā vai situācijā, nepieciešams rīkoties vai vismaz painteresēties, kā var palīdzēt? Būtu jāizvairās no pamācīšanas vai pārmetumiem, taču, ja ir apdraudēts bērns, palīdzēt ir katra cilvēka atbildība.

Nopietni negadījumi ar bērniem gadās visdažādākajās ģimenēs, neatkarīgi no to labklājības līmeņa vai sociālā statusa. Riski pastāv gan ierastajā ikdienas vidē, kur vecāki un bērni var zaudēt modrību, gan arī sportojot, izbraucot pie dabas vai uz ielas.
            Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde aicina skolēnus, viņu vecākus un pedagogus rūpēties par savu un apkārtējo drošību, būt atbildīgiem un cienīt apkārtējos. Lai jaunais mācību gads ir drošs mums visiem!

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos

Maija Lazdāne

t.65407439