26-10-2012
Pēc sarunas ar Andžeju Začiņajevu, konkursa „Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2012” laureātu un Swedbank 100 Ls dāvanu kartes ieguvēju, rodas pārliecība, ka J.Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijai, tās audzēkņiem un pedagogiem ir paveicies, jo jaunā skolotāja sniegtās pārdomātās, pamatotās un dziļās atbildes liecina – viņš ir savā vietā, un būt par psihologu un sociālo zinību skolotāju puisim nav tikai darbs, bet dzīves ceļš īstajā virzienā.
Andžejs ir daugavpilietis un mācījies skolā, kurā tagad strādā pats, bet pēc tās pabeigšanas bija jāizšķiras starp divām iespējām – studēt pedagoģiju vai saistīt nākotni ar militāro karjeru. Nejaušība – gūtā trauma – liedza iespēju tajā vasarā sākt studijas militārajā skolā, tāpēc Andžejs nolēma vispirms iegūt augstāko pedagoģisko izglītību. Tika iegūts sociālo zinātņu un psiholoģijas bakalaura grāds, tad – izglītības psihologa profesionālā maģistra grāds. Tagad Andžejs saka, ka nejaušība ir izrādījusies veiksme, jo savus mērķus var sasniegt ne tikai ar fizisku spēku (kā tika domāts agrāk), bet arī ar garīgu, un puisis uzskata, ka intelektuālais darbs sabiedrībai ir noderīgāks.
Andžejs pastāsta, ka viņa izvēli studēt pedagoģiju un psiholoģiju zināmā mērā ir ietekmējuši jau tādi mācību priekšmeti kā vēsture, latviešu un poļu literatūra, kuru stundās apgūta prasme domāt, dziļi analizēt un secināt, meklēt labākos veidus, kā risināt cilvēku uzvedības un attiecību jautājumus. Vadot breika deju pulciņus un strādājot bērnu vasaras nometnēs, Andžejs spēja atrast kopīgu valodu ar saviem audzēkņiem. Ģimene atbalstīja viņa izvēli, redzēja, ka darbs ar bērniem puisim padodas, tas ir veiksmīgs.
Par sevi Andžejs saka, ka ir mierīgs, priecīgs, jauks, iekšējas enerģijas pilns, bet nevēlas to tērēt neracionāli tukšās sarunās, bet izmanto skolotāja darbā, kā arī savā dzīvē. Viņa dienas paiet ļoti aktīvi un esot dažādās lomās – sociālo zinību skolotājs, klases audzinātājs, psihologs, breika deju skolotājs un dejotājs. Andžeja auditorija ir bērni un jaunieši no vecumā no 8 līdz 20 gadiem, bet klases audzinātājs viņš ir 29 enerģijas pilniem un emocionāliem 5.klases skolēniem, kuri prot sadarboties un cienīt citus, kuri sajūt pozitīvo attieksmi pret sevi un līdzīgā veidā sniedz to apkārtējiem. Klases audzinātāja darbs Andžejam patīk un šajā darbā viņš cenšas skolēnos audzināt tikumiskās normas un attīstīt prasmi domāt, māca izprast, kas ir atbildība un kādai jābūt attieksmei pret cilvēkiem un saviem pienākumiem. Kopīgu valodu ar bērniem palīdz atrast radošums, kas, pēc Andžeja domām, noder jebkurā profesijā, lai radītu ko krāšņu, kas var pozitīvi uzlādēt. Skolotājs uzskata, ka svarīgi ir skolēnus iedvesmot, kopā ar bērniem radīt kaut ko jaunu, vēl nebijušu, kas, savukārt, spēj iedvesmot un iepriecināt citus. Vienmēr ir svarīgi virzīt uz jauniem atklājumiem un radošumu visos darbos – gan mācībās, gan veidojot klases avīzi, gan veidojot izrādes, gan gatavojot pārsteigumus skolotājiem svētkos.
Andžejam ir tuva „kāpņu formula” – šodien būt labākam nekā vakar, rīt – labākam nekā šodien. Šī pieeja motivē nepārtrauktai virzībai un attīstībai gan pašu, gan skolēnus. Andžejam gandarījumu sagādā tas, ka skolēni aug un redz savu izaugsmi. Arī apkārtējo novērtējums palīdz turpināt izaugsmi. Tomēr ne viss izdodas tik labi, kā iecerēts – darbā traucē tas, ka vēl nav tik lielu zināšanu par to, kā atrast pieeju bērniem ar sarežģītu raksturu, kā integrēt visus klases vidē, lai neviens nepaliktu malā. Reizēm bērni no mājām atnāk uzbudināti, emocionāli reaģē un nekontrolē savas darbības, kas traucē kopīgajam darbam un pirmām kārtām sev apgūt mācību programmu un sadarboties.
Ārpus klases un skolas Andžeju interesē breika dejas, ar kurām nodarbojas pats un māca savus audzēkņus, piedalās sacensībās un gatavo tām skolēnus. Skolotājs turpina arī attīstīt sevi, interesējas par psiholoģiju, daudz lasa, analizē, novēro – tas ir tas, kas viņam patīk. Andžejs smaida un saka, ka aizraujošās intereses kļuvušas par profesiju.
Jautājums par laimi, pēc Andžeja domām, ir svarīgs, jo kā psihologam viņam ir jāspēj šo sajūtu sasniegt un jāzina, ar kādām metodēm to var izdarīt, tikai tad var mācīt citus. Laime ir tad, kad cilvēks nav sasprindzis, kad viņš jūtas komfortabli, ir priecīgs. Andžejs laimīgs jūtas diezgan bieži, cenšas rīkoties tā, lai viņa komforta stāvokli ārējie kairinātāji varētu skart, bet nespētu traucēt.
Andžejs domā, ka pēc desmit gadiem skolās, tāpat kā tagad, būs dažādi bērni – gan aktīvi, gan pasīvi, gan jautri, gan skumīgi. Mainīsies tehnoloģijas, apģērbs, bet svarīgākais – attiecības starp cilvēkiem – mūžam saglabāsies. Skolotāju kolektīvā svarīgs ir atbalsts, vienotība, draudzība, izpalīdzība, kopīgs mērķis – tad darbs sokas labāk un arī bērni gūst vairāk, neapzināti atdarinot skolotāju savstarpējo sadarbību. Strādājot skolā, ir iespēja kontaktēties ar dažāda vecuma cilvēkiem, apgūt sociālās iemaņas. Nenoliedzami, ir patīkami, ka audzēkņi savu skolotāju atceras vēl ilgi pēc skolas pabeigšanas, atgriežas vēl un vēl, lai pateiktos. Tas apliecina, ka padarītais ir bijis noderīgs.
Ieraugot informāciju par konkursu, Andžejs bijis priecīgs par iespēju piedalīties tajā un vizītkartē daudz atklāt par sevi. Milzīgs bija visa skolas kolektīva atbalsts, arī filmējis bijušais Andžeja breika deju audzēknis. Dalība konkursā deva pārliecību par saviem spēkiem un vēlreiz apliecināja, ka tas, ko Andžejs dara, ir vajadzīgs, ka tas sagādā gandarījumu sev, skolēniem, vecākiem.
Visiem skolotājiem Andžejs novēl būt čakliem, radošiem, darbīgiem, virzītiem uz attīstību – tādiem, kādus viņi vēlas redzēt savus audzēkņus; klasi vēlas redzēt saliedētu un draudzīgu. Ir visu laiku sevi jākontrolē, lai attieksme pret citiem būtu pozitīva, tad vide būs komfortabla, arī skolēniem būs labi un visi varēs pilnīgāk izpausties un pašapliecināties. Un tad kāpiens būs arvien uz augšu!
Informāciju sagatavoja:
Vispārējās un profesionālās izglītības pārvaldes
sabiedrisko attiecību speciāliste
Anita Pleša
t.65407434