01-02-2016

Daugavpils Universitātes vaboļpētnieki atklāj unikālu vaboļu pasugu

Daugavpils Universitātes vaboļpētnieki ir atklājuši unikālu vaboļu pasugu – Švarcera koksngrauzi Pseudodoliops elegans schwarzeri.  To vācu entomologs Šulce (Schultze) pēc viena eksemplāra aprakstīja kā zinātnei jaunu 1934. gadā no Filipīnu arhipelāgā esošās Mindanao salas tropiskajiem lietus mežiem. Pērnā gada janvārī vietējie kukaiņu ievācēji pēc Daugavpils Universitātes zinātnieku pasūtījuma vāca pētījumiem nepieciešamās vaboles Mindanao salas Agusan del Norte apkārtnē. Viņiem izdevās ievākt otru pašlaik pasaulē zināmo šīs pasugas īpatni. Atkārtota atrašana notikusi astoņdesmit divus gadus pēc tās atklāšanas.

 

DU rektors, profesors Arvīds Barševskis: „Tas ir unikāls atklājums. Mēs domājām, ka šī pasuga, tāpat kā daudzas citas, kas pēc aprakstīšanas vairāk nav sastaptas, varētu būt izzudusi, jo Filipīnās tropiskos mežus spēcīgi izcērt. Ņemot vērā to, ka uz salām dzīvojošajām sugām izplatība bieži vien tie var aprobežoties tikai vienu vulkāna nogāzi, iznīcinot tropiskos mežus pat ļoti nelielās platībās, daudzas atklātas un neatklātas būtnes var neatgriezeniski izzust. Par laimi izrādījās, ka šī pasuga dabā vēl ir sastopama, turklāt, otrs eksemplārs ievākts pavisam citā salas daļā, kas liecina par diezgan plašu izplatību. Acīm redzot tai ir ļoti slēpts dzīves veids, jo astoņdesmit divi gadi ir visai iespaidīgs laiks starp sugas aprakstīšanas brīdi un nākamo tās atrašanas reizi. Taču, brīnumi notiek, it sevišķi – tropos!”

 

Šulces kolekcijā esošais īpatnis, pēc kura šī pasuga tika aprakstīta pašlaik glabājas Drēzdenes Zooloģijas muzeja (Vācija) fondos. Lai pārliecinātos par šīs pasugas noteikšanas pareizību, profesors A. Barševskis devās uz Drēzdenes Zooloģijas muzeju, kur šo jaunievākto paraugu salīdzināja ar Šulces atklāto eksemplāru. Slēdziens bija apstiprinošs – abi eksemplāri ir Švarcera koksngrauzis. Tagad otrs pasaulē zināmais šīs pasugas eksemplārs turpmāk glabāsies Daugavpils Universitātes vaboļu kolekcijā. Par šo atradumu ir sagatavota arī zinātniska publikācija.

Vaboļpētniekiem pagaidām nekas nav zināms par šīs sugas bioloģiju – nedz koku vai krūmu suga, uz kuras tā attīstās, nedz biotops, kur to meklēt. Ievāktais eksemplārs bija iekritis logu lamatās, kas izliktas tropu mežā starp džungļiem, tāpēc vabole varēja lidot no jebkuras koku vai krūmu sugas, vai no kādas kritalas.

 

Ap vienu centimetru garā vabole no virspuses ir melna, ar zilganu atspīdumu, bet uz segspārniem tai ir ar divas baltas  šķērsjoslas. Tai ir rūsgansārtas kājas ar aptumšotām locītavu vietām un pēdiņām, kā arī diezgan gari, raibi taustekļi.

Atklājums būtiski maina priekšstatu par šīs pasugas izplatību, kas neaprobežojas tikai ar Mindanao salas Zamboangas apkārtni, kā tika uzskatīts agrāk. Iespējams, nāksies pārskatīt arī šīs pasugas taksonomisko rangu, visticamāk to paaugstinot līdz patstāvīgas sugas rangam, jo šai pasugai izplatība tagad pārklājas ar citām divām pasugām, turklāt no pārējām pasugām šī diezgan spēcīgi atšķiras ar virspuses zīmējumu. Vietā, kur jaunievāktais eksemplārs atklāts, vēl ir daudz neskartu tropisko mežu. Tāpēc ir cerība, ka līdz nākamā eksemplāra atklāšanai nebūs jāgaida astoņdesmit divi gadi un daudz ātrākā laikā izdosies atklāt šīs vaboles bioloģiju un sagatavot priekšlikumus tās aizsardzībai.

Atpakaļ