16-10-2015

Durvis, aiz kurām vienmēr būs kāds pārsteigums

Viena no trim konkursa „Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2015” uzvarētājām un Swedbank dāvanu kartes 150 eiro vērtībā īpašniecēm ir Daugavpils Vienības pamatskolas skolotāja Ruta Kumpiņa, un šodien mums ļauts ieskatīties aiz durvīm, kuras glabā dažus jaunās pedagoģes dzīves mirkļus, domas un sajūtas...

Lai gan pasauli meitene pirmo reizi ieraudzīja Daugavpilī, Ruta bērnību un visus skolas gadus pavadīja Ilūkstē. Par savu Ruta sauc Ilūkstes 1.vidusskolu, kurā, iespējams, arī sapratusi, ka vēlas strādāt tieši ar bērniem. Ruta atklāj, ka izlemt par labu darbam skolā vai bērnudārzā varējusi, ieklausoties mammas ieteikumā. Pēc vidusskolas absolvēšanas Ruta devusies uz Daugavpili, lai Daugavpils Universitātē iegūtu pamatizglītības skolotāja (1.-6.klase) un mājturības un tehnoloģiju skolotāja specialitāti. Profesijas izvēle ir bijusi Rutas pašas ziņā, neviens nekāda veidā to neietekmēja, savukārt ģimenē visi zināja, ka viņa vienmēr ir gribējusi strādāt ar bērniem un šādu izvēli atbalstīja.

Strādāt Daugavpils Vienības pamatskolā Ruta uzsāka 2014.gada 1.septembrī. Šobrīd jaunā skolotāja ir visai “plaša” profila speciāliste, jo ir 6.klases audzinātāja un matemātikas skolotāja, 2.klasei māca latviešu valodu, bet 1.klasei vada pagarinātās dienas grupu. Tad jau par viņiem visiem Ruta smaidot saka, ka viņas skolēni, protams, ir paši labākie, bet noteikti ar saviem “radziņiem”; katrs no viņiem ir īpašs un māk novērtēt to, ko viņiem dod! Kā lai viens cilvēks rod kopīgu valodu ar tik dažādu publiku: pavisam maziem skolnieciņiem un jau spurainuma fāzē nonākušiem pusaudžiem? Klases audzinātāja Ruta to atklāj: “Galvenais ir savstarpējā uzticēšanās un bailes vienam otru pievilt. Galvenais ir skolēnus saprast...” Un, protams, bērni ir jāciena, tad viņi arī cienīs savu skolotāju. Lai bērni ar interesi iesaistītos mācību stundas norisēs, skolēniem ir jāsaprot, kāpēc viņiem tas ir vajadzīgs, ir jāatrod saikne ar dzīvi. “Mums ir mūsu klase un mūsu sapņi jeb vīzija par mūsu nākotni, kas mūs vieno! Tā arī kopīgi ejam uz savu mērķi!” – tā apgalvo jaunā skolotāja.

Ruta ir “daudzbērnu māmiņa”, jo, kā viņa pati smejas: “Kļūstot par klases audzinātāju, kļuvu arī par mammu 19 skolēniem”. Lai gan fotogrāfijās, kur skolotāja ir kopā ar saviem “bērniem”, atpazīt “mammu” nav vienkārši – tik jauna izskatās mūsu stāsta varone! Jau otro gadu viņa ir gatava tam, ka jebkurā diennakts laikā var saņemt zvanu no skolēniem vai no viņu vecākiem ar jautājumiem, visu laiku jūtot atbildību par saviem audzināmajiem, domājot, uztraucoties, pārdzīvojot un, protams, arī priecājoties par viņiem. Visinteresantākais Rutai skolotājas darbā šķiet tieši audzināšanas process, tas brīdis, kad redzi, kā tavi darbi un vārdi ir ietekmējuši skolēnus. Gandarījumu jaunā pedagoģe izjūt tad, kad viņa redz sava darba rezultātus, par ko liecina skolēnu atzīmes un uzvedība dažādos pasākumos, kā arī skolēnu attieksme pret viņu. Par problēmām īsti tās nevar saukt, tomēr Ruta atzīst, ka visgrūtāk strādāt tad, kad bērni jau ir noguruši, neuzmanīgi vai vēl nav pamodušies.

Skolas dzīve ir gana nopietna, tomēr tajā ir vieta arī jokiem. Par kādu jautru atgadījumu Ruta labprāt pastāsta: “2015.gada 30.janvārī plkst. 7.15 ieeju vēl tumšā un klusā skolā, sāku vērt vaļā klases durvis un dzirdu, ka aiz tām ir troksnis, tāda sajūta, ka kāds šķirsta grāmatu. Kļuva neomulīgi, tomēr durvis vēru. Un man pretī ar kliedzienu „Apsveicam!” no klases izlec mani skolēni ar rožu pušķi un konfektēm. Pirmajā brīdī ļoti nobijos, bet vēlāk, protams, bija liels prieks – mani mīļie skolēni šādā veidā mani apsveica dzimšanas dienā!”

Taujāta par skolotāju darba kolektīva īpatnībām, Ruta domā, ka visas skolotājas vieno mīlestība, raizes un atbildība par saviem skolēniem, katra skolotāja savus audzēkņus uztver kā savus bērnus, tātad katram bērnam ir vairākas mammas skolā. Rutai šķiet, ka skola sastāv no vairākām ģimenēm, bet citās darbavietās tā laikam nav.

Skolotājas darbu Ruta uzskata par aicinājumu, kas viņai sagādā prieku, un labāku darbavietu viņa pat nevar iedomāties. Tas ir darbs, kurā var saņemt daudz emociju katru dienu, katra diena nav prognozējama, jo, ejot uz darbu, nekad nevar zināt, kas tevi sagaida. Ruta augstu vērtē bērnu tiešumu: “Bērni nav divkosīgi, viņos ir īstas emocijas, kuras viņi sniedz skolotājam un cits citam”. Atbildīga, atsaucīga, apņēmīga, saprotoša, sapņotāja – tā Ruta raksturo sevi šodien.

Tad, kad Ruta nav aizņemta ar skolas lietām, viņas uzmanība pievēršas rokdarbiem – viņai patīk gatavot dažādas skaistas lietiņas, kuras sagādā prieku gan sev, gan citiem, bet Latvijas siltajos gadalaikos viņa ar prieku darbojas vasarnīcā, kur lielais daudzums ziedu dobēs liek smaidīt. Jaunietei nav sveša laimes izjūta – laimīga jaunā pedagoģe ir tad, kad visa viņas ģimene ir kopā, kad viņas skolēniem viss izdodas un viņi ir priecīgi.

Ruta ieskatās arī nākotnē un ko viņa redz? “Skola pēc 10 gadiem kļūs neiedomājami digitāla, skolēni darbosies ar interaktīvām tāfelēm, ar planšetēm un dažādām citām jaunākajām tehnoloģijām. Bet skolotājs būs tikai kā palīgs informācijas apguvei”. Ruta uzskata, ka pēc 10 gadiem būs vēl pietiekami jauna, un cer, ka arī būs apguvusi visas jaunāko tehnoloģiju iespējas un varēs pilnvērtīgi skolēniem palīdzēt mācīties. Bet lai bērni necer, ka varēs iztikt tikai ar tehniku – Ruta noteikti mācīs, kā rakstīt ar pildspalvu un kā lasīt drukātas grāmatas!

Tikai gadu strādājot skolā, Ruta tika pamanīta un novērtēta, tāpēc, uzzinot par konkursu „Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2015” un to, ka skola viņu izvirza dalībai tajā, jaunā pedagoģe izjutusi atbildības sajūtu un azartu. Un liels izaicinājums bija video, kuru vēlējusies izveidot tādu, lai pašai būtu interesanti skatīties!

Ko Ruta gribētu novēlēt skolai, kolēģiem, skolēniem, sev? Ilgi nav jādomā un vēlējumi ir gatavi! “Skolai – lai mūsu Latvijas pilsoņi nepamet dzimteni un lai nāk mācīties mūsu skolās. Skolotājiem – pacietību, mīlestību un radošumu. Skolēniem – labas sekmes mācībās un lai viss izdodas, kā arī pēc iespējas ātrāk saprast, ka viss ir pašu rokās. Sev – pacietību...”

Bet mēs novēlam Rutai drosmi vērt arvien jaunas durvis savā dzīvē, jo aiz tām noteikti ir tikai patīkami pārsteigumi!

 

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Anita Pleša

t.65407434

Atpakaļ