13-10-2015

Draugs, ar kuru kopā izzināt pasauli

Daugavpils pilsētas 24.pirmsskolas izglītības iestādes skolotāja Jūlija Driče šogad ir kļuvusi par konkursa „SWEDBANK jaunais Daugavpils skolotājs 2015” Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes veicināšanas balvas ieguvēju.

Pieteikumā konkursam rakstīts, ka divu gadu laikā Jūlija jau paspējusi apliecināt, ka ir zinoša, aktīva, radoša, daudzpusīga un atsaucīga skolotāja, kura prot atrast katram bērnam individuālu pieeju, radīt pozitīvu mikroklimatu kolektīvā, iesaistīt mazuļus dažādās ārpusiestādes aktivitātēs. Jaunās skolotājas darbu atzinīgi novērtējuši arī audzēkņu vecāki. Jūlijai ir prasmīgas rokas un aktrises talants – tie izpaužas, gatavojot metodiskos materiālus un iesaistoties iestādes pasākumos. Kāds ir bijis skolotājas ceļš līdz šim, kas piepilda viņas dienas un kādas ir domas par skolotājas darbu un ne tikai – mēģināsim atklāt kopīgā sarunā.

Jūlija ir dzimusi nelielā pierobežas pilsētiņā – Kārsavā, kur mācījās un pabeidza vidusskolu, pēc kuras absolvēšanas bija jāizvēlas turpmākais ceļš izglītībā. Jauniete gribēja savu darbu saistīt ar bērniem, viņu mācīšanu un kopābūšanu, tāpēc pedagoģijas studijas bija apzināta izvēle. Jūlija atzīst, ka, protams, viņas skolotāji netieši iespaidoja nākamās profesijas izvēli, jo kurš bērns gan nevēlas būt skolotāja vietā? Tomēr lielāka ietekme lēmuma pieņemšanā un atbalsts bija no vecākās māsas, kura arī ir skolotāja. Jūlija smaidot atzīst, ka viņas ģimenē var runāt pat par pedagogu dinastiju – māsa, tante, krustmāte un divas māsīcas ir skolotājas, no kurām var smelties pieredzi, zināšanas un saņemt padomu, kā arī dalīties ar saviem panākumiem. Protams, ģimene Jūlijas nākamās profesijas izvēli uztvēra lieliski un nemaz par to nebija pārsteigti – jo labs paraugs rada vēlmi līdzināties! Jūlija devās studēt uz Daugavpils Universitāti, kurā ieguva profesionālā bakalaura grādu izglītībā un pamatizglītības (1.-6.klašu) un sociālo zinību skolotāja kvalifikāciju. Laikam jau Jūlija apjauta, ka papildu izglītība noderēs, tāpēc ieguva arī sertifikātu, kas dod tiesības strādāt pirmsskolas izglītības programmās.

Savas darba gaitas Jūlija uzsāka Daugavpils 24.pirmsskolas izglītības iestādē, kurā strādā arī pašlaik, audzinot un gatavojot dzīvei 3 – 4 gadus vecus mazuļus. Jūlija ar prieku stāsta par saviem audzēkņiem, kuri ir ļoti dažādi, katrs ar savu raksturu, savām interesēm. Bērni ir aktīvi, paklausīgi un ļoti zinātkāri, katru dienu ir milzumdaudz jautājumu, uz kuriem ir jārod atbildes. Jūlija atzīst, ka skolotājam ir jābūt izglītotam visās jomās, īpaši tas attiecas uz darbu “kāpēcīšu” periodā – pirmsskolas un sākumskolas posmā.

            Kā mūsdienās, kad pat starp tuviem cilvēkiem komunikācija bieži vien notiek virtuālajā vidē, ikdienas “dzīvajā” saskarsmē atrast kopīgu valodu ar tik maziem cilvēkiem? Jūlijai tas ir izdevies diezgan ātri, pat īsti neapjaušot, kā. Iespējams, galvenais ir ļaut bērnam saprast, ka esi ieinteresēts, neatstumt, uzklausīt, samīļot, uzlielīt un pamācīt, ja viņam kas neizdodas. Protams, mīlēt bērnus – tā ir skolotāja darba neatņemama sastāvdaļa. Skolotājam ir jābūt vecākajam draugam, pie kura bērns var atnākt ar jebkuru problēmu, draugam, kurš var spēlēties, lēkāt, dziedāt, dejot, izzināt pasauli kopā ar viņiem. Lai ieinteresētu audzēkņus, pašai skolotājai ir jābūt ieinteresētai tajā, ko dara – tā uzskata Jūlija. Protams, ir jāzina arī attiecīgā vecuma bērnu intereses, ir svarīgi veidot labas, draudzīgas un uzticības pilnas attiecības ar bērnu vecākiem. Bērniem patīk darboties, tāpēc, piemēram, ja bērns uzdod kādu jautājumu, skolotājai uzreiz nav jāsniedz atbilde, bet jāļauj bērnam pašam pie tās nonākt. Rotaļnodarbībās nevar iztikt bez pārsteiguma momenta, lai pievērstu un arī noturētu bērnu uzmanību. Jūlija atzīst, ka pirmsskolas izglītības iestādē grupas skolotājs ir tāds pats klases audzinātājs kā skolā, tikai audzināmie tādi mazāki...

Smaidot Jūlija atbild uz jautājumu, kas tad ir visinteresantākais viņas darbā un tas ir – būt ar bērniem, jo tieši tas arī ir interesanti! Skolotājam nav laika stāvēt uz vietas, katru dienu ir jāapgūst kaut kas jauns, ir jāiet vienā solī ar laiku. Skolotāja darbs nekad nav garlaicīgs, vienmēr ir jākustas, jāizdomā kaut kas jauns, jāuzstājas un jārotaļājas. Lai izvēlētos piecus vārdus, kas viņu raksturo, jaunā pedagoģe kādu laiku domā un tad nosauc: sirsnīga, neatlaidīga, mērķtiecīga, jautra un atbildīga.

Nopietna Jūlija kļūst, kad jāatbild par gandarījumu darbā. Lai gan problēmas reizēm rada tas, ka bieži vien nesakrīt skolotājas un vecāku uzskati par bērna audzināšanu, tomēr jebkurai problēmai ir risinājums, ja to rod ar sapratni, cieņu un smaidu. Un atkal smaids atmirdz jaunās skolotājas sejā, kad viņa saka: “Gandarījums ir tad, kad redzi, ka tavs darbs nav velts. Kad tu redzi bērnu sasniegumus un izaugsmi”.

Jūlija nevēlas domāt par 10 gadus tālu nākotni, jo grib dzīvot šodien un tagad, izbaudot katru mirkli, bet to, kas būs turpmāk, rādīs laiks. Bet sevi Jūlija noteikti redz skolotājas amatā, jo citā profesijā sevi pat iedomāties nevar.

Jūlijas intereses ārpus darba ir teātra izrāžu un dažādu izstāžu apmeklēšana, grāmatu lasīšana un jaunu vietu iepazīšana. Bet vissvarīgākā, protams, ir meitiņa, ar kuru Jūlija cenšas pavadīt visu savu brīvo laiku. Jūlija saka, ka mazulīte ir tā, ar kuras palīdzību viņa mācās saprast bērnus. Un tikai likumsakarīgi, ka laimīga Jūlija ir tad, kad viņas mīļajiem viss ir kārtībā, kad darbs sagādā labus rezultātus. Jaunā skolotāja ir pārliecināta – katra diena ir laimīga diena, to tikai ir jāmāk saskatīt. Ejot uz darbu, ir jābūt labā garastāvoklī un laimīgai, jo laimīgs, pozitīvi noskaņots cilvēks izstaro savu enerģiju uz apkārtējiem un tad darbs sokas raitāk un labāk. Bērni jūt skolotāju slikto garastāvokli, viņi arī pārdzīvo, tāpēc, ejot uz darbu, visas savas negatīvās domas ir jāatstāj ārpus „grupiņas durvīm”.

Skolotāju kolektīvs, kā smejas Jūlija, atšķiras no citiem darba kolektīviem ar to, ka “varam ne tikai mācīties viena no otras, bet arī viena otru „pamācīt””. Ar pateicību Jūlija atzīst, ka viņai ir paveicies ar darba kolektīvu – tās ir zinošas, atraktīvas, darbīgas un pozitīvas kolēģes. Turklāt skolotāju darba priekšrocība ir tajā, ka tā ir iespēja vienmēr būt kustībā, būt „cilvēkos” un katru dienu mācīties kaut ko jaunu. Un tad vēl ir garantēts labs garastāvoklis – bērni katru dienu parūpējas par to, lai skolotājai būtu par ko papriecāties, pasmaidīt un pasmieties!

Par konkursu „Swedbank jaunais Daugavpils skolotājs 2015” un to, ka izvirzīta dalībai tajā, Jūlija uzzināja no iestādes administrācijas. Pirmās izjūtas bija prieks, kas mijās ar uztraukumu par to, kā un kas būs tālāk. Dalība šajā konkursā ir kā motivācija augt, darīt un iet uz priekšu jaunu mērķu sasniegšanai – tā atzīst konkursa veicināšanas balvas īpašniece.

Un tomēr sarunas noslēgumā Jūlija piekrīt pievērsties nākotnei, novēlot: “Skolotājiem un sev – pacietību ikdienā, drosmi un pārliecību, īstenojot jaunas idejas, vienmēr labu garastāvokli un pozitīvu skatu uz dzīvi! Bērniem – nezaudēt savu zinātkāri (bērni ir skolotāju lielākais dzinējs pašām mācīties, pilnveidoties un iet uz priekšu, lai neatpaliktu no saviem audzēkņiem), dzīvesprieku un atklātību, priecēt savus vecākus, skolotājus ar saviem panākumiem!” Jūlija pārfrāzē pazīstamu teicienu: “Ja laimīgs bērns, tad laimīgi arī vecāki, un to pašu var pateikt arī par skolēniem un viņu skolotājiem!”

Lai laimīgiem audzēkņiem ir laimīgi skolotāji!

 

Informāciju sagatavoja:

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes

sabiedrisko attiecību speciāliste

Anita Pleša

t.65407434

Atpakaļ