21-01-2015

Aizsardzības ministrs un Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji piedalās Latgales atbrīvošanas 95. gadadienai veltītos pasākumos

21. janvārī Latgalē norisinās virkne piemiņas pasākumu, kuri veltīti Latgales atbrīvošanai 1920. gada janvārī. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks Juris Zeibārts, Daugavpils Domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis Daugavpilī pieminēja par Latvijas neatkarību kritušos poļu karavīrus piemiņas vietā Slobodkā, notika piemiņas brīdis Latvijas armijas karavīru Brāļu kapos. Turpmākie  pasākumi norisinās Rēzeknē.

Šogad aprit 95 gadi kopš Latvijai ļoti svarīgiem notikumiem. Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis Daugavpilī tiekoties ar žurnālistiem uzsvēra, ka  mūsdienu Latvija ir šo cīņu rezultāts. Ministrs uzskata, ka Latgales atbrīvošana ir nepamatoti piemirsta, bet šīm cīņām bija ļoti svarīga loma, jo varonīgie karavīri atgrieza Latgali Latvijai. Pirms atceres pasākumiem ministrs tikās ar Daugavpils Domes priekšsēdētāju Jāni Lāčplēsi. Preses konferencē Lāčplēša kungs pateicās aizsardzības ministram Raimondam Vējonim par ieinteresētību Daugavpilij svarīgu jautājumu risināšanā. Tikšanās laikā tika pārrunātas tēmas, kas skar dažādus Daugavpils projektus, to skaitā arī Daugavpils cietokšņa attīstību. Pēc tikšanās Daugavpils Domē notika atceres pasākumi un ziedu nolikšana Latgales atbrīvotāju atdusas vietās.

 

Papildus informācija:

1919. gadā Latvijas Armija padzina Bermonta karaspēku no Latvijas teritorijas, bet Latgale joprojām bija lielinieku varā. Sarkanās armijas spēki Latgalē bija diezgan ievērojami, tāpēc vajadzēja meklēt sabiedrotos. Latvijas Pagaidu valdība uzsāka militāru sadarbību ar Lietuvu un Poliju. 1919. gada decembrī Latvijas un Polijas armijas virspavēlniecība noslēdza līgumu par kopīgu kaujas darbību Latgales atbrīvošanā.  

 

Latvijas Austrumu frontē 1919. gada beigās atradās Latvijas bruņoto spēku Kurzemes divīzijas trīs pulki, Latgales partizānu pulks, Baltijas landesvērs un daļa no Latgales divīzijas, kopumā 10 000 karavīru.

Polijas karaspēka Operatīvās grupas komandiera ģenerāļa Edvarda Ridza-Smiglija pakļautībā bija Polijas 1. un 3. leģionu kājnieku divīzijas ar apmēram 30 000 karavīru.

1920. gada 3. janvārī plkst 6.30 no rīta sākās latviešu – poļu karaspēka uzbrukums Latgales frontē un cīņa par Daugavpils atbrīvošanu. Militārajā vēsturē tā pazīstama kā operācija „Ziema”.

Līdz 3. janvāra pēcpusdienai tika atbrīvota Daugavpils, plkst. 17.30 satikās Latvijas un Polijas karavīri.

Turpmākajās dienās  atbrīvoti Višķi, Krāslavas apkārtne, un 21. janvārī tika atbrīvota Rēzekne.

1.februārī  sasniegta Latvijas etnogrāfiskā robeža – Zilupe un bija noslēgts pamiers ar Padomju Krieviju.

 

Daugavpils Domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Atpakaļ