21-01-2015
Šodien Daugavpils pensionāru sociālās apkalpošanas teritoriālais centrs ir iestāde, kas veic daudzas funkcijas: sākot no komfortablu sadzīves apstākļu radīšanas līdz medicīniskai aprūpei, rehabilitācijai, sociālo gultu nodrošināšanai, brīvā laika organizēšanai. Mūsu strauji mainīgajos laikos rodas jauni izaicinājumi, tiek izvirzīti jauni uzdevumi, kuru atrisināšana ievērojami izmaina cilvēku attieksmi pret šāda veida iestādēm. Tagad to vairs nesauc par nabagmāju vai nespējnieku patversmi, bet gan īsā un ierastā vārdā – „pansionāts”.
Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis un pilsētas domes izpilddirektore Inga Goldberga apmeklēja centru, lai klātienē iepazītos ar tā darbību, noteiktu galveno problēmu loku un rastu tām risinājumus. Pēdējo gadu laikā daudz kas šeit ir mainījies uz labo pusi. Ir veikts telpu kosmētiskais remonts visos trijos korpusos, izremontēts jumta segums, modernizēts ēdnīcas un medicīnas kabinetu aprīkojums, nomainītas inženierkomunikācijas, atjaunots autoparks, ierīkoti divi lifti. Kultūras pasākumi notiek gandrīz vai katru dienu, nevienu no klientiem neaizmirst apsveikt jubilejā vai dzimšanas dienā. Ar daudziem Lāčplēša kungs aprunājās personīgi.
Ciemiņi paviesojās arī pie Leonarda Plokšta. Meistars no dažādiem materiāliem izgatavo apbrīnojamas ikonas, notikušas daudzas izstādes gan Latvijā, gan arī ārvalstīs. Katram iemītniekam aiz muguras ir neparasts, reizēm pat dramatisks liktenis, taču centrā viņi ir raduši sapratni un rūpes. Kā norādīja centra vadītājs, uzturēšanas maksa mums ir viena no zemākajām Latvijā: 361 eiro mēnesī vienam cilvēkam (dažās pašvaldībās tā ir 500 eiro un vairāk). 90% pensijas tiek pārskaitīti iestādes budžetā, savukārt 10% paliek klienta rīcībā. Par tiem, kam nepietiek pilnai uzturēšanas maksai, piemaksā pilsētas pašvaldība vai radinieki. Šāda procedūra ir noteikta normatīvajos aktos. Problēmu, protams, pietiek. Pašreiz īpaši satrauc iespējamā rindas veidošanās perspektīva.
Situāciju sarežģīja pirms gada pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Ar valdības lēmumu viena guļošā slimnieka dzīvojamā platība ir palielināta no 4 līdz 6 kvadrātmetriem: nācās saspiesties ciešāk, lai dzīvojamām telpām pielāgotu administratīvos kabinetus un palīgtelpas. Rezultātā brīvas vietas praktiski vairs nav palicis. Šī problēma pilsētas vadībai ir labi zināma un tiks risināta.