17-04-2014

Aicinājums talkot Daugavpils cietokšņa 2.redutē pie Šūņu ezera šī gada 26.aprīlī, pulkstens 10:00.

Daugavpils pilsētas domes Pilsētplānošanas un būvniecības departaments šogad par Lielās Talkas vietu ir izvēlējies Daugavpils cietokšņa 2.reduti, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību uz to, ka šī vieta nav atkritumu izgāztuve, bet gan Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa daļa, kura pirmsākumi meklējami 200 gadus senā vēsturē.

Daugavpils cietoksnis ir mūsu pilsētas simbols - izcila fortifikācijas būve, kura kopplatība ir lielāka par 150 ha. Austrumeiropā vienīgais gandrīz bez izmaiņām saglabājies 19. gadsimta pirmās puses cietoksnis.

Cietokšņa nocietinājumu lauzto līniju veido aizsargvalnis ar 8 bastioniem, 6 ravelīniem un 6 kontrgardēm, kas  kopā ar citām aizsardzības konstrukcijām: lunetēm, redutēm un aizsarggrāvi ir modernākā un vispilnīgāk izstrādātā  nocietinājumu  sistēma Eiropā. Ikviena cietokšņa nocietinājumu būve tapusi, pielietojot cariskās Krievijas un Eiropas labākos sasniegumus  arhitektūrā un inženierzinātnēs.

Ārpus galvenā Cietokšņa nocietinājuma atrodas Priekštilta nocietinājums (tagad – Grīvas cietums), trīs atsevišķi novietotas redutes un Varšavas nocietinājuma līnija – nocietinātas būves pie Pēterburgas -  Varšavas dzelzceļa līnijas. 

Redute [fr. redoute]  – dažādas ģeometrikas formas (taisnstūra, kvadrātveida, apļveida) lauka nocietinājums, nocietinājums ar valni un grāvi. Atšķirībā no reduītes, kura izvietota citu lielāku fortifikācijas būvju ietvērumā, redutes ir savrupi nocietinājumi.

Cietoksnī ir trīs redutes. Pirmā  redute atrodas Cietokšņa tiešā tuvumā – pie Daugavas ielas, šodien tā ir Aizsardzības ministrijas īpašumā. Otrā redute atrodas pie Šūņu ezera un sākotnēju bija ar vaļņiem un kanālu savienota ar galveno nocietinājumu sistēmu. Trešā redute ir brīvstāvoša, tā  atrodas  starp dzelzceļu un Odu ielu. 

Mēs vēršam uzmanību uz otro Cietokšņa  reduti, kura ir vismazāk izpētīta un  daļēji nojaukta, izbūvējot Cēsu ielu. Tomēr  ir diezgan labi saglabājusies redutes Z daļa,  kas labi pārskatāma skatā no Šūņu ezera pretējā krasta, kā arī no Cēsu ielas.  Tā ir taisnstūra formas zemes valnis, kur var nojaust kādreizējo divu līmeņu  plānojumu. No vaļņa augšējās daļas paveras skats uz Šūņu ezeru un smilšaino pludmali ezera krastā. 

Plašā un šodien nesakārtotā teritorija starp Cēsu ielu, Šūņu ezeru un blakus esošo Cēsu ielas dzīvojamo rajonu kopā ar  Šūņu ezera pludmali varētu kļūt par rajona lepnumu un vienu no skaistākajām pilsētas iedzīvotāju atpūtas vietām, bet no krūmiem un sadzīves atkritumiem attīrītais  Cietokšņa redutes valnis – par pastaigu un aktīvās atpūtas vietu. Lai gan daudzi no mums šobrīd to nevar iedomāties to, jo visu šīs vietas burvību klāj sadzīves un būvniecības atkritumi.

Visi entuziasti ir aicināti pievienoties Lielās talkas dienā sakopt un iepazīt šo maz pazīstamo Cietokšņa nocietinājumu daļu un kopīgiem spēkiem  uzsākt šīs vietas sakopšanu. Paredzēts ir uzstādīt informatīvu plāksni – skaidrojumu par  šīs vietas vēsturisko nozīmi un lūgumu saudzēt un uzturēt tīrību šajā unikālajā mūsu pilsētas daļā  Cietokšņa 2. redutē pie Šūņu ezera.

Ar šo aicinājumu Pilsētplānošanas un būvniecības departaments vēlas vērst uzmanību šādu un līdzīgu vietu saglabāšanai, un attīstīšanai.  Aicinām iepazīt Šūņu ezera piekrasti gan kā kultūrvēsturisku objektu, gan kā unikālu dabas objektu ar savu šarmu un augstām ainaviskajām vērtībām, reljefu, ūdens tuvumu, bioloģisko daudzveidību. Šāda veida akcijas plānots izvērst ikgadējā pasākumā, atklājot un izglītojot iedzīvotājus ar jaunatklātiem un interesantiem objektiem mūsu pilsētā!