14-06-2011
Šodien, 14. jūnijā cilvēki pulcējās pie piemiņas akmens Pumpura skvērā, lai atcerētos 1941. gada 14. jūnija baisos notikumus.
Šogad aprit 70 gadi kopš tām dienām, kad no Latvijas uz tālo Sibīriju izveda tūkstošiem cilvēku, veselām ģimenēm, ar maziem bērniem. Diemžēl, lielākā daļa no šo deportāciju upuriem mājās vairs neatgriezās.
Klātesošie atcerējās savu ģimeņu dzīvesstāstus, sūro likteni Sibīrijā un vēlēja, lai nākamās paaudzes šīs šausmas nepiedzīvotu. Tāpēc cilvēki katru gadu gan 14. jūnijā, gan 25. martā nāk uz piemiņas vietām, lai neļautu aizmirst sūro vēsturi, lai atdotu godu bojā gājušajiem un cieņu dzīvajiem.
Klātesošos uzrunāja Daugavpils Domes izpilddirektora vietnieks Andrejs Kursītis. Viņš pateicās visiem, kas pārcieta deportāciju šausmas, par sīkstumu un možu garu.
“Es noliecu galvu to cilvēku priekšā, kuri mājās vairs neatgriezās. Es noliecu galvu jūsu priekšā, kuri visu ir pārcietuši un izturējuši. Ir svarīgi to atcerēties, lai jaunā paaudze zinātu, lai pieminētu šo milzīgo Latvijas tautas ciešanu ceļu”, uzvēra Andrejs Kursītis.
Cilvēki nesteidzās izklīst, dalījās atmiņās un pārdzīvojumos, pie Piemiņas akmens sarkanā terora upuriem gūlās ziedi.
Informāciju sagatavoja Domes preses sekretāre Līga Korsaka.