25-03-2013

Daugavpilī notika Komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi

Latvijas jaunāko laiku vēsturē ir divas melnās dienas 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta deportācijas. 25. martā Daugavpilī notika dievkalpojums S. Pētera baznīcā, bet pēc tam pasākuma dalībnieki devās gājienā uz Pumpura skvēru, kur pie piemiņas akmens Sarkanā terora upuriem notika piemiņas brīdis.

Klātesošos uzrunāja Daugavpils Domes priekšsēdētājas vietniece Līvija Jankovska. „Rit gadi, bet sāpes neizgaist. Pats sāpīgākais jautājums, kāpēc? Par ko šī netaisnība, par ko šīs sāpes? Galvenais, lai tas netiktu aizmirsts, bet sāpes rimtu”, uzsvēra Jankovskas kundze. Viņa aicināja pieminēt visus, kuri no Sibīrijas neatgriezās. Klātesošajiem novēlēja izturību, veselību, lai valsts novērtē šo smago upuri un sper konkrētus soļus, lai šodien palīdzētu cilvēkiem.

Šodien Latvijā piemin tos, kuri piespiedu kārtā uz Sibīriju devās 1949. gadā. Uz Sibīriju izvesti vairāk nekā 43 tūkstoši cilvēku, to skaitā 10 tūkstoši bērnu. Tā rezultātā padomju režīms panāca kolektivizāciju Latvijā.

Piemiņas brīža dalībnieki dalījās atmiņās un savos pārdzīvojumos, bet galvenais aicinājums ir neaizmirst un nepieļaut genocīdu, sabiedrības šķelšanos, būt stipriem un vienotiem.

Informāciju sagatavoja Domes preses sekretāre Līga Korsaka.