23-01-2013
22. janvārī Daugavpils cietokšņa Informācijas un tūrisma centrā notika piemiņas pasākums, kas bija veltīts Janvāra sacelšanās atcerei. Tas ir nozīmīgs notikums ne tikai poļu tautai, visai Eiropai. Ar šiem notikumiem saistās arī Daugavpils cietokšņa vārds.
Piemiņas pasākumā piedalījās Polijas vēstnieks Latvijā Jerži Mareks Novakovskis, Daugavpils Domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova, Valsts prezidenta ārlietu padomnieks Marģers Krams, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis.
Šogad aprit Janvāra sacelšanās 150. gadadiena. Tā bija viena no cēlu jūtu mudinātām vairākām poļu nacionālām sacelšanām XIX gadsimtā, kuru mērķis bija Dzimtenes zaudētās neatkarības atgūšana. Polija zaudēja savu neatkarību, kad XVIII gadsimta beigās to savā starpā sadalīja kaimiņvalstis.
1863. gada 22. janvāra Pagaidu Nacionālās valdības manifests pasludināja sacelšanās sākumu. Visi bijušās Žečpospolitas pilsoņi manifestā tika atzīti par brīviem un vienlīdzīgiem, bet zemniekiem tas piešķīra īpašumā zemi. Janvāra sacelšanās izraisīja lielu interesi visā Eiropā.
Viena no tā laika traģiskākajām personībām bija Leons Broels-Plāters, kas, mēģinot pasargāt īsto uzbrukuma komandieri, uzņēmās vainu uz sevi, un tika sodīts ar nāvi Daugavpils cietoksnī.
Jānis Rainis jaunā Leona nāvi apdzied dzejolī „Svētdiena un grāfs Plāters” no krājuma „Saules gadi”.
Tieši tāpēc piemiņas pasākums Daugavpils cietoksnī sākās ar skolēnu priekšnesumu- Raiņa dzejoli, kas veltīts šiem notikumiem.
Polijas vēstnieks Latvijā Jerži Mareks Novakovskis uzsvēra, ka Janvāra sacelšanās ir robeža starp veco un jauno Poliju, tā bija sacelšanās par demokrātiju. Arī Daugavpilij šajos notikumos bija nozīmīga loma. Sacelšanās vienoja daudzas tautas, tā bija kopīga cīņa.
Daugavpils Domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova atzina, ka sacelšanās sekas poļu tautai bija ļoti traģiskas, tāpēc arī Daugavpils ir kopā ar poļu tautu un atceras traģiskos notikumus, piemin kritušos, izsūtītos, salauztos likteņus.
„Daugavpils atsaucās uz Polijas valsts prezidenta Broņislava Komarovska aicinājumu. Mēs noliecam galvas varonīgo cīnītāju priekšā, aizdedzam sveces, kā piemiņu par Janvāra sacelšanos un tās upuriem, kas nebija velti, jo parādīja poļu tautas milzīgos centienus pēc brīvības.”, uzrunā teica Domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova.
Pēc uzrunām mācītājs A. Ševels aicināja visus ārā. Pēc lūgšanas tika aizdegtas sveces.
Pēc atceres pasākuma Poļu valsts ģimnāzijā notika apbalvošanas pasākums. Polijas Republikas Prezidents Bronislavs Komorovskis nolēma apbalvot Gertrudi Gravi ar Polijas Republikas Nopelnu Ordeņa Virsnieka Krustu.
Ērikai Rinkevičai pasniedza Polijas Republikas Nopelnu Ordeņa Kavaliera Krusts
Apbalvojumi piešķirti par poļu izglītības un kultūras izplātīšanu Latvijā.
Informāciju sagatavoja Domes preses sekretāre Līga Korsaka.