05-07-2018
Katru gadu 4. jūlijā Latvijā tiek izkārti karogi sēru noformējumā un visā valstī rīkoti piemiņas pasākumi. Cilvēki no jauna uzdod jautājumu: kā tas varēja notikt?
Šajā dienā, 1941. gadā Rīgā nodedzināta Lielā horālā sinagoga – kopā ar cilvēkiem. Mocekļu nāvē gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēki. Šis prātam neaptveramais notikums tikai ievadīja traģēdiju, kura norisinājās arī Daugavpilī. Pie memoriāla Poguļankas mežā tika godināta bojāgājušo piemiņa.
Nogalināšana Daugavpilī tika uzsākta jau 26. jūnijā, uzreiz pēc fašistu ienākšanas. Geto tika sadzīti iedzīvotāji no visas Latgales. Mežciema (vēsturiskais nosaukums Poguļanka) mežā no 1941.g. jūlija līdz 1943.g. beigām tika nošauti dažādos laikos izvestie no Daugavpils geto ebreji – 15 000 nevainīgu cilvēku – bērni, ģimenes, sirmgalvji.
No geto ieslodzītajiem dzīvi palika tikai aptuveni 100. Katru gadu šajā dienā šeit pulcējas cilvēki, lai atcerētos, aizlūgtu par bojāgājušajiem un pieminētu šo nežēlīgo ļaunumu, lai tas nekad neatkārtotos.
Piemiņas brīža dalībnieku vidū bija Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Igors Prelatovs. Savā uzrunā viņš uzsvēra, ka piemiņa par tādām traģisma pārpildītajām dienām jānodod nākošajām paaudzēm – lai zinātu, lai sargātu mieru.
Piemiņas lūgšana, klusuma brīdis, aizkustinoši vārdi – tas ir veltījums tiem, kas atdusas Poguļankas meža smiltīs. Tā ir pagātnes mācība, kas nedrīkst atkārtoties.
Sižetu sagatavoja Daugavpils pilsētas Domes sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļas speciālisti.