05-02-2018
Daugavpilī, Mendeļejeva ielā 13A, ir paredzēta katlu mājas uzstādīšana un ekspluatācija, kurā plānots izmantot no atkritumiem iegūto kurināmo, kurš tiek iegūts šķirošanas procesā atkritumu poligonā ,,Cinīši”. Daudzus pilsētas iedzīvotājus uztrauc jautājums, vai šāda veida siltumenerģijas iegūšana nebūs kaitīga videi un pašiem cilvēkiem? Tāpēc filmēšanas grupa devās uz poligonu ,,Cinīši”, lai izsekotu atkritumu šķirošanas procesam un pavērotu, kāds ir šī procesa galaprodukts, kurš varētu kļūt par siltumenerģijas iegūšanas avotu. Šeit tiek šķiroti tikai sadzīves produkti.
Šis process sākas no svariem, uz kuriem ļoti precīzi tiek nosvērts katrs pienākušais atkritumu vedējs. Tajā iespējams ietilpināt līdz 10 tonnām. Frontālais iekrāvējs padod atkritumus uz šķirošanas līniju. Trumulī nedrīkst nonākt lielgabarītu atkritumi – tādi kā riepas, mikroviļņu krāsnis, dēļi, paklāji, kurus iedzīvotāji mēdz izmest konteinerī, jo tad padeves līnija vienkārši apstājas. Jau pašā līnijas ceļa sākumā magnēts atdala jeb pievelk konservu bundžas, pudeļu korķus un visus materiālus no dzelzs. Nākošā līnijas sastāvdaļa ir sava veida siets, kurā izbirst visa smalkā frakcija. Tālāk ritošā līnija padod atkritumus uz manuālo šķirošanu.
Cehā tiek atdalīti turpmākajai ražošanai piemēroti materiāli. Tā ir plastmasa, alumīnija skārdenes, kuras netika pievilktas pie magnēta. 6 cilvēki visu to atšķiro un atkritumi jau pārvēršas materiālā, kurš ir noderīgs pārstrādei. Viena daļa ir plastmasa, otra – skārds. Trešā daļa šķiroto atkritumu - izmestais apģērbs, apavi, smalkais papīrs, kartons, dažādas plēves – nonāk pēdējā bunkurā. Tā ir lielākā daļa no visiem sadzīves atkritumiem. Tie būs domāti kurināmajam, un tās ir apmēram 40 – 50 tonnas dienā.
Šodien šis potenciālais kurināmais, kurš pagaidām tiek noglabāts poligonā, pilsētniekiem izmaksā dārgi. Par to jāmaksā dabas resursu nodoklis – 35 eiro par tonnu un tas ir iekļauts atkritumu izvešanas tarifā. Un šis nodoklis ar katru gadu pieaugs. Ja atkritumus izmantotu kā kurināmo, tas tiktu vēl papildus gatavots, žāvēts un tikai tad nonāktu uz katlu māju. Pie kam, dedzināšanas procesā paredzēts izmantot augstākās tehnoloģijas, kuras līdz minimumam samazinās apkārtējās vides piesārņošanu.
Rietumeiropas pieredze šī jautājuma risināšanā jau ir attīstīta, jo tur strādā šāda veida katlu mājas. Minēsim, ka Igaunijā ik gadu lielāko daļu radīto atkritumu pārstrādā dedzināšanas bloks. Tas ļauj ekonomēt tradicionālo, bet daudz dārgāku kurināmo, piemēram, gāzi vai šķeldu.
Ja tiktu izmantoti ,,Cinīšos” šķirotie un attiecīgi sagatavotie dedzināšanai piemērotie atkritumi kā siltumenerģijas iegūšanas avots, tad saražotās siltumenerģijas pilnīgi pietiktu pilsētas nodrošināšanai ar karsto ūdeni vasaras periodā.
Domes sabiedrisko attiecību un mārketinga nodaļa