06-03-2017

Dalībai Latgales SEZ pieteikušies 15 rezidenti (VIDEO)

3. martā Daugavpilī ieradās pārstāvji no septiņām valstīm – diplomāti, valsts iestāžu vadītāji, Latgales pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji. Viņi visi apmeklēja mūsu pilsētu, lai piedalītos konferencē „Bizness Daugavpilī un Latgales SEZ”. Konferences galvenā tēma atbilda tās nosaukumam. Kopš 2017. gada janvāra ir spēkā „Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums”. Tas  pieņemts, lai veicinātu ražošanas un infrastruktūras attīstību reģionā, piesaistot investīcijas un radot jaunas darbavietas. Lai tiktu izstrādāts šis dokuments,  paveikts milzīgs darbs, kurā aktīvi iesaistījās daudzu Latgales pašvaldību vadītāji, tai skaitā Daugavpils mērs Jānis Lāčplēsis. Viņu iniciatīvu atbalstīja Saeima, Latvijas valdība un arī paši uzņēmēji: likums  pieņemts un stājies spēkā.

Konferences galvenais uzdevums bija informēt vietējos uzņēmējus un ārvalstu investorus par Latgales SEZ iespējām un Daugavpils kā reģiona ekonomikas centra milzīgo potenciālu. Pilsētas teritorijā darbojas 115 rūpniecības uzņēmumi, no tiem aptuveni desmit ir lielas komercsabiedrības ar ārvalstu kapitālu. Uzņēmējdarbības atbalstam un attīstībai dažādos pilsētas mikrorajonos ir izveidotas sešas rūpnieciskās zonas un ražošanas teritorijas, kurās var izvietot jaunus uzņēmumus. Jāatzīmē, ka Latgales SEZ nav piesaistīta kādai konkrētai teritorijai. Izpildot vairākus nosacījumus, jebkurš uzņēmums reģionā var pievienoties speciālajai ekonomiskajai zonai un saņemt nodokļu atvieglojumus no 35 % līdz 80 %.

Biznesa konferenci organizēja Daugavpils pilsētas dome sadarbībā ar Latgales plānošanas reģionu, kas nodrošina Latgales SEZ pārvaldību. Intensīvs speciālistu darbs, lai piesaistītu rezidentus, organizētās tikšanās  un sniegtās konsultācijas ir devušas labus rezultātus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka divu mēnešu laikā piecpadsmit investori ir pieteikušies dalībai Latgales SEZ.

Konferences dalībnieki ieguva arī informāciju par atbalstu uzņēmējiem no valsts un pašvaldības puses. Foruma laikā  parakstīti divi līgumi: par sadarbību starp Latgales un Vitebskas speciālo ekonomisko zonu, kā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Dienvidlatgales nodaļu un Baltkrievijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Vitebskas nodaļu. Pēdējais ir spēkā kopš 2002. gada, taču efektīvākas sadarbības nodrošināšanai, ņemot vērā esošo situāciju, līgums  pārstrādāts un papildināts.