27-02-2017
Jautrie teātra studijas „Russkij dom” dalībnieki no skatuves aicināja cilvēkus uz svētkiem. Pagājušajā sestdienā, 25. februārī, pilsētas centrālajā laukumā Daugavpils iedzīvotāji un viesi nosvinēja vienus no iecienītākajiem tautas svētkiem – Masļeņicu. Ikgadējās svinības organizēja Daugavpils pašvaldība, pilsētas domes Kultūras pārvalde un Krievu kultūras centrs.
Uzrunājot klātesošos, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Jānis Dukšinskis novēlēja aktīvi un jautri atvadīties no ziemas. Galvenie svētku atribūti ir Masļeņicas lelle, jautras izlaides, vizināšanās ar zirgiem un, protams, dažādi gardumi. Visi klātesošie mielojās ar tradicionālajiem cienastiem. Svētkiem bija izceptas vairāk nekā 2000 pankūkas un pīrādziņi, pagatavoti 50 kg putras, 50 litri zivju zupas un 100 litri saldas tējas..
Svētku koncertu atklāja viesi no Maskavas – tautas ansamblis „Ļubo-Milo”. Profesionālo dziedātāju un muzikantu kolektīvs ir izveidots nesen, bet jau ir ieguvis popularitāti. Tas ir uzstājies dažādās Krievijas pilsētās, viesojies Francijā, Grieķijā, Melnkalnē. Daugavpilī ansamblis ir ieradies pirmo reizi.
Skanot zināmiem dziesmu vārdiem un melodijām, cilvēki dziedāja un dejoja līdzi. Ar dziesmām un dejām publiku izklaidēja pilsētas nacionālo kultūras biedrību radošie kolektīvi. Organizatori bija sagatavojuši pārsteiguma dāvanas un balvas visiem, kuri vēlējās pamēroties spēkiem un sacensties veiklībā: bija gan virves vilkšana, gan staigāšana uz koka kājām, gan spilvenu cīņas, gan 6 metrus un 10 cm augsts Masļeņicas stabs, kas bija par 2 metriem augstāks nekā pagājušajā gadā. Daudzi veltīgi mēģināja uzrāpties līdz kārotajām balvām. Visveiksmīgākais izrādījās krāslavietis Arnis. Viņš spēja iegūt praktiski visas vērtīgākās balvas. Populāras bija arī „laimes akas”, no kurām ar makšķeri varēja izvilkt kādu suvenīru. Notika arī tradicionālā Masļeņicas izsole. Šoreiz tika izsolīts gailis, vistas, truši, karpa un sakņaugi. Pircēji bija apmierināti ar saviem ieguvumiem. Svētki noslēdzās ar Masļeņicas lelles sadedzināšanu, kas simbolizē uzvaru pār ziemu. Tā gan vēl pacīnīsies par savām tiesībām, taču jau ir acīmredzams, ka pavasaris nav aiz kalniem.