DINABURGAS – DVINSKAS – DAUGAVPILS PAŠVALDĪBA
Pilsētas pašvaldība dažādos vēstures periodos bija svarīgs sociālais institūts ar plašām un daudzveidīgām funkcijām. Tās darbības efektivitāte bija atkarīga no pašvaldības personālā sastāva.
1275.g. Livonijas ordeņa mestrs Ernsts fon Racburgs nodibināja Dinaburgas pili, kurai blakus izveidojās apmetne. Dinaburga ietilpa Livonijas konfederācijas sastāvā un to vadīja komturs, kurš pildīja baznīcas, administratīvi saimnieciskās un militārās funkcijas.
Pēc Livonijas ordeņa sabrukuma (1561) Latgale kļuva par Polijas provinci – Inflantiju un XVI-XVIII gs. Dinaburga iekļāvās Lietuvas Lielkņazistes (1561-1569) un Polijas–Lietuvas valsts (1569-1772) sastāvā.
1582.g. poļu karalis Stefans Batorijs piešķīra Dinaburgai Magdeburgas tiesības, kas juridiski nostiprināja tās pilsētas statusu un piešķīra pašvaldības tiesības maģistrāta veidā. Maģistrātam vajadzēja ievākt valsts un pilsētas nodokļus, rūpēties par pilsētas sabiedriskajiem īpašumiem, ielu bruģēšanu, pilsētas būvniecību. XVII-XVIII gs. Dinaburgu vadīja karaļa nozīmēts pilsētas stārasts un četri padomnieki. Vairāk nekā 150 gadu laikā Dinaburgas stārasta amatu pildīja Broelu-Plāteru dzimtas pārstāvji.
Pēc Latgales pievienošanas Krievijai 1772.g., Dinaburgas varas orgāni sāka darboties atbilstoši Krievijas impērijas likumiem. Krievijā pilsētas domes ieviesa Katrīna II, tās sastāvēja no kārtu deputātiem (domniekiem).
1830.–1850. gados pilsētas galvas amatu ieņēma Akulovs, Gaibovičs, Ignatijs Audzevičs, Pjotrs, Vasilijs un Ivans Koževnikovi, Pjotrs Budrevičs, Mihailo Ivanovskis.
Ivans Losevs
Dinaburgas pilsētas galva
1852.–1857.
Fions Jefimovs
Dinaburgas pilsētas galva
1858.
Dmitrijs Šatrovs
Dinaburgas pilsētas galva
1859.–1862.
2. vēlāk 1.ģildes tirgotājs, Goda pilsonis ar mantošanas tiesībām.
1880.–1884. – Dinaburgas domnieks.
Vikentijs Stankevičs
Dinaburgas pilsētas galva
1862.–1863.
Kolēģijas reģistrators.
1880. gados – Dinaburgas domnieks.
Apbalvots ar bronzas medaļu uz Vladimira lentas par piemiņu 1853. -1856.g. karam.
Radions Poļakovs (1805-?)
Dinaburgas pilsētas galva
1863.–1865.
3.ģildes tirgotājs.
Nikolajs Hagelstroms (1812-1883)
Dinaburgas pilsētas galva
1865. jūnijs–1870.
1874.–1876.
Muižnieks. Kadra virsnieks (Pēterburgas Galvenā inženieru skola). Ģenerālmajors.
Atradās kara dienestā. Dinaburgas cietokšņa inženieru arsenāla komandieris, vēlāk galvenais inženieris. Pirmā pilsētas teātra dibinātājs.
Pilsētas galvas amatā iecelts ”ar valdības rīkojumu”. No 1870. gadu otrās puses līdz 1882. – pilsētas domnieks, valdes loceklis.
Apbalvots ar Sv. Annas 2.šķiras ordeni ar imperatora kroni, Sv. Staņislava 2. un 3. šķiras, Sv. Vladimira 3. un 4.šķiras ordeņiem, medaļām par piemiņu 1853.-1856.g. karam, par piemiņu poļu dumpja apspiešanai 1863.-1864.g. un zīmēm par 15 un 25 gadiem dienestā. Izstrādāts un apstiprināts pilsētas apbūves plāns. Notika intensīvs darbs pie
Jaunās Forštates (tagad pilsētas centrs) apbūves. Izveidota komisija pilsētas labiekārtošanai, iesākta ielu bruģēšana, ieviests ielu mākslīgais apgaismojums. Izveidots pirmais parks pilsētā – Aleksandra Ņevska parks (tagad A.Pumpura). Atvērta pilsētas sabiedriskā banka.
2006. pareizticīgo kapos uzstādīts kapa piemineklis N.Hagelstromam.
Pāvels Ogijevskis (1803[1805]-?)
Dinaburgas pilsētas galva
1870.–1871.
Kadra virsnieks (kadetu korpuss). Pulkvedis.
1860. gados pilsētas domnieks.
Artemijs Makarovs (1818. -?)
Dinaburgas pilsētas galva
1871.–1873.
Dzimis vecticībnieku ģimenē, vēlāk pārgājis kopīgā ticībā. Ieguvis mājās izglītību. 2.ģildes tirgotājs.
XIX. gs. 60.-70. gadu reformas Krievijas impērijā veicināja ne tikai valsts ekonomisko attīstību, bet mainīja arī vietējās pašvaldības orgānu sistēmu. 1875. rietumu guberņu pilsētās (t.sk. arī Vitebskas guberņā, kuras sastāvā ietilpa Dinaburga) stājās spēkā 1870.g. Ukazs par pilsētas sabiedriskās pārvaldes ieviešanu. Kā galvenais tās orgāns bija pilsētas dome, kuru ievēlēja fiziskas un juridiskas personas ar vēlētāju tiesībām. Domes locekļi, jeb domnieki (deputāti) ievēlēja pilsētas galvu, kas bija priekšsēdētājs gan domē, gan pilsētas sabiedriskās pārvaldes izpildorgāna valdē, kura atradās valdības administrācijas kontrolē.
1870.g. pilsētas reforma aizvietoja bijušās kārtu domes ar bezkārtu domēm, kuru locekļus ievēlēja uz īpašuma cenza pamata. Vēlēšanās piedalījās visi pilsētas nodokļu maksātāji – namīpašnieki, tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumu īpašnieki, baņķieri u.c. Strādnieki, kalpotāji, inteliģence, kas nodokļus nemaksāja, domnieku vēlēšanās nepiedalījās.
Pilsētas vara pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; reglamentēja vietējās rūpniecības, tirdzniecības un privātbūvniecības attīstību; rūpējās par pilsētas labiekārtošanu, ielu apgaismošanu, ūdensapgādi, transportu; regulēja tirdzniecību ar pārtiku; nodarbojās ar labdarību, gādāja par trūcīgajiem; pieņēma piesardzības līdzekļus pret uguns un citām nelaimēm; risināja tautas izglītības un veselības jautājumus, finansēja mācību iestādes, bibliotēkas, slimnīcas, dažādas labdarības iestādes; uzturēja policiju, ugunsdzēsēju daļu, cietumu u.tt.
Dinaburgas pilsētas domes vēlēšanas notika 1876.g. 15.jūnijā.
Pāvels Dubrovins (1839-1890)
Dinaburgas pilsētas galva
1876. maijs – 1890.
Dzimis Pleskavas guberņas Velikije Luku apriņķī. Muižnieks. Kadra virsnieks (Konstantīna kadetu korpuss). Galma padomnieks.
Pēc kadetu korpusa beigšanas dienēja dažādos pulkos. No 1864. – Dinaburgas apriņķa 1.iecirkņa mierstārpnieks, no 1874. – pilsētas sabiedriskās bankas direktors. Vienlaicīgi ieņēma daudzus amatus (goda miertiesnesis, baznīcas draudzes labdarības biedrības priekšsēdētājs, Labdarības biedrības priekšsēdētājs u.c.)
14 gadu laikā 4 reizes pēc kārtas ievēlēts pilsētas galvas amatā.
Apbalvots ar Sv. Staņislava 2.šķiras ordeni ar imperatora kroni un bez tā, Sv. Annas 2. un 3. šķiras un Sv. Vladimira 4. šķiras ordeņiem, ar japāņu „Uzlecošās saules” 5. šķiras un Melnkalnes kņaza Daniila ārvalstu ordeņiem, kā arī ar medaļu par piemiņu poļu dumpja apspiešanai 1863.-1864.g, 1866.g. 24.novembra atšķirības zīmi par valsts zemnieku zemes ierīkošanu un ar 1879.g. 13.martā apstiprināto Sarkanā Krusta zīmi.
Notika intensīva Jaunbūves un Gajoka apbūve, ielu bruģēšana, uzbūvēts akmens tirdzniecības kvartāls, kas kļuva par pilsētas tirdzniecības centru, ievilkts ūdensvads, rūpniecības un tirdzniecības attīstībai nodibināta „Savstarpējo kredītu biedrība”, organizēta brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, atvērta sieviešu ģimnāzija, izveidots pilsētas parks, kas nosaukts par Dubrovina parku, tā dibinātājam dzīvam esot.
2007. Dubrovina parkā atklāts piemineklis P.Dubrovinam.
Vasilijs Subbotins
Dinaburgas pilsētas galva
1891. maijs – 1892. novembris
Dzimis Saratovas guberņā. Muižnieks. Kadra virsnieks (Otrais kadetu korpuss), ģenerālmajors.
No 1849. atradās militārajā dienestā. No 1874. – Dinaburgas apriņķa militārais priekšnieks. 1880. gados arī cietokšņa kara hospitāļa priekšnieks.
Pilsētas galvas amatu atstāja sakarā ar nozīmēšanu par Polockas apriņķa muižniecības priekšnieku un vietējo apriņķa zemnieku lietu un karaklausības komisiju priekšsēdētāju. Apbalvots ar Sv. Vladimira 3. un 4.šķiras ordeņiem ar lentu par 25 dienesta gadiem, ar Sv. Annas 2. un 3.šķiras un Sv. Staņislava 2. un 3.šķiras ordeņiem, krustu par dienestu Kaukāzā, bronzas medaļām par piemiņu 1855.-1856.g. karam un par piemiņu poļu dumpja apspiešanai 1863.-1864.g., ar zīmi par 40 gadu nevainojamu dienestu virsnieka amatos un Sarkanā Krusta zīmi.
Uzbūvēta ēka pilsētas ugunsdzēsēju komandai. Izremontēta pilsētas slimnīca. Atklāta kuģu satiksme Dinaburga – Vitebska.
Dinaburgas – Dvinskas pilsētas galva
1892. decembris – 1894.
Izdienējis kapteinis.
Bija pilsētas galvas P.Dubrovina vietnieks, pēc viņa nāves pildīja pilsētas pašvaldības vadītāja pienākumus. Līdz 1890. gadu beigām – pilsētas domnieks un valdes loceklis.
Apbalvots ar Sv. Staņislava 3.šķiras ordeni, medaļu uz Jura lentas par piedalīšanos 1877.-1878.g. krievu-turku karā, medaļu uz Andreja lentas par Krimas kampaņu, medaļu par piemiņu poļu dumpja apspiešanai 1863.-1864.g.
Ivans Molčanovs
Dvinskas pilsētas galva
1894. decembris – 1898. jūlijs
Dzimis Dinaburgā vecticībnieku ģimenē, vēlāk pārgājis kopīgā ticībā. Namīpašnieks, 1.ģildes tirgotājs. Goda pilsonis ar mantošanas tiesībām. Ieguvis mājas izglītību.
Bija pilsētas galvas vietnieks, domnieks, valdes loceklis. Nodarbojās ar labdarību, bija 2.sākumskolas goda aizstāvētājs. Panācis atļauju Iekšlietu ministrijā Gajoka vecticībnieku dievnama būvniecībai.
No 1904. Daugavpils pilsētas dome atrodas I.Molčanova iegādātajā ēkā.
Augusts (Fridrihs Augusts fon) Hāgens (1821-1910)
Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs.
1898. jūlijs – 1899. februāris
Dzimis Igaunijā. Muižnieks. Beidzis Jēnas Universitāti (Vācija).
Strādāja par Rīgas-Orlas dzelzceļa Dinaburgas stacijas priekšnieku. Bija domnieks un valdes loceklis, evaņģēliski luteriskās draudzes priekšsēdētājs. Viens no pilsētas brīvprātīgo ugunsdzēsēju vienības dibinātājiem.
Arvīds (Karls Jakobs) Pfeifers (1847-1918)
Dvinskas pilsētas galva
1899. februāris – 1915. oktobris
Dzimis Rīgā (?). Dzimtmuižnieks. Valsts padomnieks. Pēc izglītības mērnieks (Kurlandes guberņas rasētava). Veica mērnieka darbu. Dienēja Rīgas pilsētas policijā, no 1880. – Dinaburgas policijas priekšnieks (policejmeistars).
Goda miertiesnesis, pilsētas sapulces priekšsēdētājs, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības valdes priekšsēdētājs, Imperatora biedrības glābšanas uz ūdens pilsētas nodaļas priekšsēdētājs, dažādu labdarības biedrību loceklis u.tt.
Apbalvots ar Sv. Annas 3.šķiras, Sv. Staņislava 2. un 3. šķiras ordeņiem, Prūsijas kroņa 4. šķiras ordeni un Sarkanā Krusta zīmi.
Turpināta ūdensvada būvniecība, uzbūvēta elektrostacija. Atklāta automobiļu satiksme Dvinska–Novoaleksandrovska (tagad Zarasi), pieņemts lēmums par ceļa būvniecību uz Stropiem, apspriests jautājums par tramvaju līnijas būvniecību. Veikta pilsētas labiekārtošana: ielas apgaismotas ar elektriskajiem lukturiem, atklāts Nikolaja parks, Dubrovina dārzā uzbūvēta estrāde, Aleksandra Ņevska skvērā – strūklaka, ieviesta māju numerācija.
Pirms kara pilsētā bija ap 100 rūpniecības uzņēmumiem, 39 mācību iestādes, 3 teātri, 4 kinoteātri, 7 bibliotēkas. Iedzīvotāju skaits – 113 tūkstoši cilvēku.
Jakovs Molčanovs
Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs
1915. – 1917. marts
Dzimis Dinaburgā vecticībnieku ģimenē, vēlāk pārgāja kopīgā ticībā. Kolēģijas reģistrators. Bijušā pilsētas galvas Ivana Molčanova brālis.
Bija valdes loceklis, pilsētas galvas vietnieks, domnieks.
Pēc A.Pfeifera aizbraukšanas no Dvinskas faktiski bija pilsētas pašvaldības vadītājs.
Pēc februāra revolūcijas, 1917.g. martā vara Dvinskā piederēja pilsētas domei, strādnieku un zaldātu deputātu padomei, kā arī Sabiedriskās drošības komitejai.
Vaclavs Češeiko-Sohackis
Dvinskas pilsētas galvas pienākumu izpildītājs
1917. marts – jūnijs
Cēlies no poļu muižnieku dzimtas. Provizors (Universitātes farmaceitu kurss), triju aptieku īpašnieks Dvinskā.
Bija pilsētas domnieks un valdes loceklis. 1.pasaules kara laikā vadīja Dvinskas pilsētas sanitāru komiteju.
E.Imšeneckis
Dvinskas pilsētas galva
1917. augusts (?) – novembris
Pēc boļševiku nākšanas pie varas 1917.g. rudenī, Dvinskā noorganizēta kara revolucionārā komiteja un pieņemta rezolūcija par varas nodošanu Padomēm.
Stefans Češeiko-Sohackis (1891-1934)
Dvinskas strādnieku padomes deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs
1917. novembris – 1918. februāris
Dvinskas kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs
1918. decembris – 1919. janvāris
Dzimis Čerņigovas guberņas Ņežinā. Vaclava Češeiko-Sohacka dēls. Muižnieks. Mācījies Dvinskas reālskolā. Provizora māceklis.
Krievijas sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs, revolucionārās kustības dalībnieks. Bija ievēlēts par Viskrievijas Satversmes sapulces locekli.
Pirmais Dvinskas deputātu padomes priekšsēdētājs. Dvinskas vācu okupācijas laikā 1918. strādāja Vitebskā (guberņas izpildkomitejas loceklis, vēlāk nodaļas vadītājs, Vitebskas pilsētas padomes priekšsēdētājs un justīcijas nodaļas komisārs). Pēc atgriešanās Dvinskā – Dvinskas kara revolucionārās padomes priekšsēdētājs, Dvinskas apriņķa izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks. 1920.g. sākumā izbrauca uz Vitebsku, vadīja pilsētas padomi.
1926.-1929. un 1933. – Samāras Graudaugu kultūru institūta direktors, viens no poļu kluba dibinātājiem Samārā.
Apsūdzēts par gatavošanos bruņotam uzbrukumam un nošauts. Rehabilitēts 1958.
1917.g. beigās un 1918.g. sākumā Dvinskā līdz ar jauno varu – strādnieku deputātu padomes izpildkomiteju un kara revolucionāro komiteju, turpināja funkcionēt pilsētas dome un valde.
M.Rabinovičs
Dvinskas pilsētas galva
1918. janvāris – aprīlis
Bija pilsētas galvas vietnieks un valdes loceklis. Vadīja pilsētas pašvaldību, kas darbojās līdz ar deputātu padomes izpildkomiteju un kara revolucionāro komiteju.
Divus mēnešus pēc Dvinskas okupācijas 1918.g. sākumā nodibināta jauna pašvaldība, kas aizvietoja ar vācu varas lēmumu atlaisto pilsētas domi un valdi.
Divu pilsētas galvu kolēģija:
Kārlis Minuss
Dvinskas pilsētas galva
1918. aprīlis – novembris
Beidzis Rīgas ģimnāziju.
Dvinskas pilsētas sabiedriskās bankas direktors, pilsētas domnieks, Dvinskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības loceklis
Andors Koritcs (1856-1933)
Dvinskas 2.pilsētas galva
1918. maijs – novembris
Dzimis Ungārijā. Goda pilsonis ar mantošanas tiesībām. Beidzis komercakadēmiju.
Dvinskas pilsētas sabiedriskās bankas direktors, vēlāk vietnieks, Dvinskas valsts bankas uzskaites komitejas loceklis.
Vairāk nekā 20 gadus bija pilsētas domnieks. Dvinskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības loceklis, luterāņu draudzes priekšsēdētājs, vācu biedrības un vācu literatūras biedrības priekšsēdētājs. Nodarbojās ar labdarību, ziedoja savu algu luterāņu baznīcas un evaņģēliskās slimnīcas celtniecībai.
1918.g. 18.novembrī proklamēta neatkarīgā Latvijas Republika. Pagaidu parlamenta funkcijas pildīja Tautas padome.
Dvinskā izveidota pilsētas kolēģija, pirmais demokrātiskais varas orgāns pilsētā.
Jakovs Movšenzons (1860[1862]-1919)
Dvinskas pilsētas kolēģijas priekšsēdētājs
1918. novembris – decembris
Dzimis Dinaburgā. Inženieris-celtnieks (Rīgas Politehnikums). Uzņēmējs, namīpašnieks. Podiņu-terakotas (flīžu) rūpnīcas dibinātājs un īpašnieks.
Bija pilsētas domnieks, Dvinskas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks, dažādu komisiju (celtniecības komisijas, Dvinskas apgabala Imperatora biedrības Glābšanas uz ūdens pārvaldes revīzijas komisijas, Dvinskas sieviešu ģimnāzijas trūcīgo skolnieču pabalstīšanas komisijas, Dvinskas tējnīcu, ēdnīcu un nakts patversmju biedrības valdes) loceklis.
Pēc viņa projekta uzcelta ebreju arodskola, aprīkota ar modernām laboratorijām un darbnīcām.
1919.g. martā apsūdzēts par mēģinājumu veikt politisko apvērsumu un nošauts. Tika risināti tiesvedības jautājumi saskaņā ar Pagaidu valdības likumiem, par
nekavējošu milicijas organizēšanu un pasākumiem cīņā ar spekulāciju.
Neatkarīgajai Latvijas Republikai nebija savu bruņoto spēku un tā nespēja pretoties Sarkanās armijas iebrukumam pilsētā.
1918.g. decembrī vara pilsētā piederēja Dvinskas kara revolucionārajai komitejai un Dvinskas apriņķa strādnieku deputātu padomes izpildkomitejai.
Kārlis Balodis (Balods) (1893-1938)
Dvinskas apriņķa strādnieku deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētājs
Dvinskas kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs
1919. janvāris – augusts
Dzimis Liflandes guberņas Valkas apriņķī. Nepabeigta vidējā izglītība.
Viskrievijas komunistiskās (boļševiku) partijas biedrs. 1930. gados Kominterna izpildkomitejas sekretariāta sakaru dienesta apakšnodaļas vadītājs.
Apsūdzēts spiegošanā un nošauts 1938. Rehabilitēts 1956.
Pjotrs Allens
Dvinskas kara revolucionārās komitejas priekšsēdētājs
1919. augusts – novembris
Pēc Daugavpils atbrīvošanas no boļševikiem 1920.g. 3.janvārī, pilsētas un tās pašvaldības dzīvē sākās jauns etaps neatkarīgās Latvijas sastāvā. Par pilsētas pašvaldības augstāko varas orgānu palika dome, bet tās izpildorgānu – valde, kas sastāvēja no pilsētas galvas, tā vietnieka un locekļiem.
Eižens Zinkelis (1880–1949)
Daugavpils pilsētas galva
1920. janvāris – 1923. oktobris
Dzimis baltvāciešu ģimenē. Inženieris-mašīnbūvētājs (Augstākā tehniskā skola Vācijā). Strādāja Dvinskas pilsētas pašvaldībā. 1919.g. martā boļševiki apsūdzēja par mēģinājumu veikt politisko apvērsumu, tikai brīnumainā kārtā izdevās izvairīties no nošaušanas.
Pirmais izvēlētais Daugavpils pilsētas galva neatkarīgajā Latvijas Republikā. Vēlāk strādāja par dzelzceļa inženieri.
1939. repatriējās uz Vāciju, strādāja par tulku dzelzceļa maršrutos.
Uzsākta rūpniecības uzņēmumu, dažādu iestāžu, skolu, dzīvojamā fonda atjaunošana, kā arī dambja, apkārt Gajokam, būvniecība. Atvērtas valsts latviešu, poļu, krievu un baltkrievu ģimnāzijas, ebreju skola, pedagoģiskā vidusskola, kas vēlāk pārtapa par Pedagoģisko institūtu. Sāk darboties pilsētas telefonu centrāle. Atvērta Latgales tautas konservatorija, latviešu dramatiskais teātris.
Jānis Volonts (1882–1943)
Daugavpils pilsētas galva
1923. oktobris – 1937. decembris
Dzimis Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā. Pirmais latgalietis ar augstāko komercizglītību (M.Pobedinceva Augstākie komerckursi Pēterburgā).
Strādāja Pēterburgā Maļceva akcionāru sabiedrības fabrikā (kancelejas darbinieks, rakstveža palīgs, rakstvedis, administratīvās un finanšu daļas vadītājs), 1. pasaules kara laikā – Petrogradas latviešu bēgļu komitejā. Petrogradas latgaliešu savstarpējas palīdzības biedrības līdzdibinātājs un sekretārs.
1922.-1923. – finanšu-uzņēmēju nodaļas vadītājs Daugavpils valdē. 1938.-1940. – Latvijas Republikas tautas labklājības ministrs. Bija V.Rubuļa piemiņas fonda priekšsēdētājs, Daugavpils latviešu biedrības un citu organizāciju goda loceklis.
Apbalvots ar 1.šķiras Atzinības Krustu, Triju Zvaigžņu 2.šķiras ordeni, aizsargu Atzinības krustu, poļu Polonia Restituta ordeni u.c.
Atstādināts no amata 1940.g. jūnijā un kopā ar ģimeni izsūtīts uz Sibīriju, kur arī miris. Rehabilitēts 1988.
Turpināti atjaunošanas darbi. Apstiprināts pilsētas ģerbonis. Stabilizējas Daugavpils finansiālais stāvoklis. Uzbūvēti Vienības tilts, Vienības nams, jauna Zemes bankas ēka un pasts ar automātisko telefonu staciju. Nodibināti jauni rūpniecības uzņēmumi, pabeigta dambja celtniecība apkārt Gajokam.
1935. pilsētā strādāja 1381 rūpniecības un amatniecības uzņēmums.
Veikti labiekārtošanas darbi, ielu asfaltēšana, parku atjaunošana. Sāk darboties telefoni-automāti. Atvērtas jaunas skolas (pilsētas ebreju ģimnāzija, poļu skola, dzelzceļnieku skola (vēlāk tehnikums), komercskola, krievu un poļu amatniecības skolas), pilsētas bibliotēka, Sarkanā Krusta slimnīca, psihiatriskā dziednīca. Pilsētas slimnīcā sāk darboties rentgena kabinets. Izveidots Latvijas sporta biedrības Daugavpils nodaļas sporta parauglaukums. Pilsētas laikraksti iznāk latviešu, latgaliešu, krievu un poļu valodās, izdoti ceļveži pa Daugavpili.
Atklāti pieminekļi 1.pasaules kara un Latvijas brīvības cīņās kritušajiem latviešu, poļu, krievu karavīriem.
Andrejs Švirksts (1897–1955)
Daugavpils pilsētas galva
Daugavpils pilsētas vecākais
1938. – 1940.
Dzimis Daugavpils apriņķa Jersikas pagastā. Skolotājs (skolotāju kursi).
1.pasaules karā – latviešu strēlnieks. Strādāja par skolotāju Līvānu pagastā. Daugavpils apriņķa domē ieņēma dažādus amatus, 1928.-1937. – apriņķa vecākais.
Daugavpils Latviešu biedrības priekšsēdētājs, Daugavpils brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības, latviešu – lietuviešu savienības pilsētas nodaļas, Veco latviešu strēlnieku biedrības, Sarkanā Krusta loceklis, Latvijas Bērnu palīdzības savienības Daugavpils nodaļas loceklis u.c. Apbalvots ar Lāčplēša, Viestura un Triju Zvaigžņu ordeņiem.
1940.g. vasarā atstādināts no amata, pēc gada arestēts un izsūtīts uz Sibīriju. Piespriests nāvessods – nošaušana, kas nomainīts ar brīvības atņemšanu uz 10 gadiem. Sakarā ar aizliegumu atgriezties Latvijā pēc soda izciešanas dzīvoja Gorkijas apgabalā, kur miris un apglabāts.
Apstiprināts pilsētas karogs. Labiekārtotas un rekonstruētas ielas, gaisa tilts, risināti sociālie jautājumi. Nodibināts pilsētas muzejs. Atklāta žēlsirdības māsu un vecmāšu skola. Noorganizēti 1.Latgales dziesmu svētki, uzbūvēta estrāde Stropos. Latviešu dramatiskais teātris pāriet pašvaldības pārziņā. Izdots jauns ceļvedis pa Daugavpili.
1940.g. vasarā Latvijā ienāk Sarkanās armijas karaspēks. Līdz jauna likuma izdošanai un pilsētas pašvaldības jaunu orgānu izveidei visām amatpersonām lika turpināt darbu saskaņā ar 1940.g. 21.jūnija deklarāciju.
Daugavpils pilsētas vecākais
1940. jūlijs – augusts
Agronoms.
Strādāja par vecāko agronomu Daugavpilī. 1940. – Saeimas deputātu kandidāts.
Sākās pilsētas ielu pārdēvēšana (uzradās nosaukumi – Padomju, Sarkanarmijas, Strādnieku, Pionieru, 5.augusta) u.c.
Pēc Latvijas inkorporācijas PSRS sastāvā, saskaņā ar PSRS likumiem par pilsētas pašvaldības galvenajiem orgāniem kļuva pilsētas darbaļaužu deputātu padomes izpildkomitejas.
Bernards Škapars (?–1941)
Daugavpils pilsētas vecākais
Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu padomes Pagaidu izpildkomitejas priekšsēdētājs
1940. augusts – 1941. novembris
Dzimis Rēzeknes apriņķa Bērzgales pagastā.
Strādāja par šoseju pārvaldes tehniķi. Latviešu strēlnieku divīzijas sastāvā cīnījās un krita kaujā par Maskavu.
Apstiprināts Daugavpils būvniecības plāns. Atvērta tautas universitāte un uz Latgales tautas konservatorijas bāzesmūzikas skola. Uz pilsētas un zemstes slimnīcu bāzes izveidotas pilsētas daudzprofilu slimnīca un poliklīnika.
1941.g. 26.jūnijā Daugavpili ieņēma hitleriskās Vācijas karaspēks. Tajā pašā dienā ar vācu kara varas ziņu tika izveidota pagaidu pašvaldība.
Daugavpils pilsētas vecākais
1941. jūnijs – 1942. oktobris
Dzimis Cēsu apriņķa Drabešu pagastā. Kadra virsnieks (kara skola). Kapteinis. 1.pasaules kara laikā – latviešu strēlnieks. Ziemassvētku kauju dalībnieks. No 1919. dienēja Latvijas armijā. Piedalījās cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā. Miera laikā dienēja dažādos kājnieku pulkos (no vada līdz rotas komandierim). Atlaists no dienesta 1941.g. janvārī.
Apbalvots ar Lāčplēša 3.šķiras ordeni, Triju Zvaigžņu 5.šķiras ordeni, Latvijas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļu un Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīmi. Vienlaicīgi ar pilsētas vecākā amatu pildīja palīgpolicijas priekšnieka pienākumus. Karoja Latviešu leģiona sastāvā. Krita frontē.
Nodrošināta skolu funkcionēšana. Atjaunota Daugavpils latviešu biedrības un teātra darbība. Izdots laikraksts „Daugavpils latviešu avīze”.
Jānis Niedre (1908–1969) &nbs