Iedzīvotāju skaita ziņā Daugavpils ir otrā lielākā pilsēta Latvijā. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2017. gadā Daugavpilī dzīvoja 93 308 iedzīvotāji. Daugavpils pilsētas teritorijas kopējā platība ir 72.3 km², kas ir trešā lielākā pilsētas teritorija Latvijā. Iedzīvotāju blīvums uz 1 km² bija 1 283 iedzīvotāji.

Tāpat kā visā valstī kopumā, tā arī Daugavpils pilsētā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. Gada laikā iedzīvotāju skaits samazinājies par 1278 cilvēkiem jeb par 1,4%.

Saskaņā ar Dzimtsarakstu nodaļas datiem, 2017. gadā Daugavpilī piedzima 796 bērni, mirušas 1292 personas, līdz ar to iedzīvotāju dabiskais pieaugums bija negatīvs – 496.

 

 

 

Iedzīvotāju skaita izmaiņas Daugavpils pilsētas pašvaldībā 2011. - 2017.gadā

(Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde)

  

 

Iedzīvotāju skaita samazināšanās tiek skaidrota ar darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju uz citām ES valstīm, jauniešu emigrāciju uz galvaspilsētu, kā arī vispārējo negatīvo demogrāfisko situāciju gan valstī, gan pilsētā.

Saskaņā ar PMLP datiem, 2017. gadā Daugavpilī dzīvoja 58 614 iedzīvotāji darbspējas vecumā jeb 62,8% no pilsētas iedzīvotāju kopējā skaita. Darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars turpina samazināties - gada laikā tas samazinājās par 1 056 cilvēkiem.

Daugavpils iedzīvotāju vecuma grupas Daugavpilī, cilvēki

(Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde)

 

Daugavpils ir daudznacionāla pilsēta. Tās iedzīvotāju etniskais sastāvs pēdējo gadu laikā būtiski nav mainījies. Saskaņā ar PMLP datiem, gada laikā krievu tautības īpatsvars samazinājās par 1066 cilvēkiem un poļu tautības īpatsvars samazinājās par 295 cilvēkiem.

Daugavpils iedzīvotāju nacionālais sastāvs 2017. gadā, %

(Datu avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde)

  

Saskaņā ar NVA datiem, 2017. gada beigās bezdarba līmenis Daugavpilī bija 7,9 % no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Gada laikā bezdarba līmenis samazinājās par 1,2 procentiem, kas ir par 2,5 % lielāks par vidējo līmeni Latvijā (5,2 %), bet par 3,8 % mazāks kā Latgales reģionā (11,7%) un par 2,4 % mazāks kā Rēzeknē – otrajā lielākajā pilsētā Latgales reģionā (10,3 %).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, reģistrēto ilgstošo bezdarbnieku skaits samazinājās par 1,43 %. Par 2,64 % samazinājās bezdarbnieku skaits mērķa grupā - pirmspensijas vecuma bezdarbnieki, par 4,16 % palielinājās bezdarbnieku skaits mērķa grupā – personas ar īpašām vajadzībām (invalīdi-bezdarbnieki), savukārt, par 15,83 % samazinājās bezdarbnieku skaits mērķa grupā – jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem.

Bezdarbnieku sadalījums pēc izglītības līmeņa 2017. gada beigās bija šāds: bezdarbnieki ar profesionālo izglītību – 1810 jeb 44,4 % no kopējā reģistrēto bezdarbnieku skaita, 865 jeb 21,5 % ar vispārējo vidējo izglītību, 500 jeb 12,3 % ar pamatizglītību un 130  jeb 3,2 % ar izglītības līmeni, kas ir zemāks par pamatizglītību. Savukārt 763 bezdarbnieki (18,6 %) bija ar augstāko izglītību.

Bezdarbnieku sadalījums pēc vecuma grupām norāda, ka lielākā daļa reģistrēto bezdarbnieku ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 1 302 jeb 32,0 %, reģistrētie bezdarbnieki vecumā no 40 līdz 49 gadiem – 933 jeb 23,0 % no kopējā bezdarbnieku skaita. Bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 29 gadiem – 608 jeb 14,9 %, bezdarbnieki vecumā no 30 līdz 39 gadiem – 840 jeb 20,6 %, bezdarbnieki virs 60 gadu vecuma bija 385 jeb 9,5 % no kopējā bezdarbnieku skaita.